Par to paldies jāsaka manai ģimenei – mammai Anitai, tētim Ojāram, brālim Herbertam un mazajai māsai Guntai.
Tāpat izjūtu milzīgu pateicību pret savu skolu, ko šodien sauc par Valmieras Valsts ģimnāziju. Man ir bijis gods mācīties pie daudziem izciliem skolotājiem, kuri ir ietekmējuši manas dzīves turpmākās izvēles. Esmu arī priecīga, ka šo laiku izmantoju, lai atrastu un izkoptu vairākus hobijus: mācījos Mūzikas skolā, dejoju tautas dejas, dziedāju korī, nodarbojos ar vieglatlētiku un apguvu tenisa spēli, kā arī izkopu rakstīšanas prasmes jauno žurnālistu pulciņā.
Lai arī esmu dzimusi Rīgā, mana bērnība un skolas gadi ir pavadīti Valmierā. Dzīves briedumā atskatoties uz šo dzīves pavasari, varu teikt, ka man ir bijusi laimīga bērnība. Par to paldies jāsaka manai ģimenei – mammai Anitai, tētim Ojāram, brālim Herbertam un mazajai māsai Guntai.
Tāpat izjūtu milzīgu pateicību pret savu skolu, ko šodien sauc par Valmieras Valsts ģimnāziju. Man ir bijis gods mācīties pie daudziem izciliem skolotājiem, kuri ir ietekmējuši manas dzīves turpmākās izvēles. Esmu arī priecīga, ka šo laiku izmantoju, lai atrastu un izkoptu vairākus hobijus: mācījos Mūzikas skolā, dejoju tautas dejas, dziedāju korī, nodarbojos ar vieglatlētiku un apguvu tenisa spēli, kā arī izkopu rakstīšanas prasmes jauno žurnālistu pulciņā.
Vidusskolu absolvēju pašā Latvijas Atmodas sākumā 1989. gadā. Skolas rosinātā zinātkāre dziļāk izprast pasauli un lielais pārmaiņu laiks bija galvenie katalizatori, kāpēc izvēlējos studēju vēsturi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē Rīgā. Turpmākajos gados Latvijas Kultūras akadēmijā aizstāvēju Mākslas maģistra grādu kultūras teorijā, administrācijā un vēstures specialitātē, kur pašlaik studēju doktorantūru. Savukārt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē esmu apguvusi Sabiedrības vadības maģistrantūras programmu, iegūstot otru maģistra grādu.
Rakstniekam Hermanim Hesem pieder vārdi: “Gudrība nav izstāstāma. Gudrība, kuru mēģina izstāstīt viedais, allaž izklausās pēc muļķības…Zināšanas var izstāstīt, bet gudrību nē. To var atrast, to var izdzīvot, var ļaut, lai tā Tevi nes, ar to var darīt brīnumus, bet pateikt un iemācīt to nevar.” Paralēli veicamajiem darba pienākumiem, kas kopš 1992. gada ir saistīti ar kultūras un izglītības jomu, esmu centusies vienmēr pilnveidoties, paplašinot savu zināšanu lauku, apgūstot jaunas prasmes un iemaņas. Mūžizglītība jeb “Mūžu dzīvo, mūžu mācies” ir 21. gadsimta sabiedrības un katra indivīda dzīves kvalitātes pamatā. Un man ļoti patīk mācīties un rosināt pilnveidoties arī citus. Esmu daudz strādājusi kā vieslektore dažādās Latvijas augstskolās, un man milzīgu gandarījumu sniedz apziņa, ka varu citiem palīdzēt atklāt kaut ko jaunu par sevi un par pasauli sev apkārt.
Savā profesionālajā darbā pieturos pie principiem – būt par līderi savai dzīvei un kalpot morālam mērķim, sabiedriskajam labumam jeb citiem vārdiem sakot – cenšos būt uzņēmīga un atbildīga par ikvienu man uzticēto darbu. Mans sabiedriski politiskais ceļš aizsākās 1999. gadā, kad sāku pildīt Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres amata pienākumus, bet 2009. gadā kļuvu par Britu padomes pārstāvniecības vadītāju Latvijā. Jauns profesionālais izaicinājums man bija Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores amats, kas ietvēra rūpes par kultūrizglītību, tautas mākslu un nemateriālo kultūras mantojumu Latvijā, jo īpaši Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku tradīciju, kas ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras fenomens. Atceros, ka 2013. gadā notikušie XXV Dziesmu un XV Deju svētki pulcināja rekordlielu dalībnieku skaitu. Tieši 2013. gads man atmiņā paliks īpašs arī ar to, ka kļuvu par Latvijas Republikas kultūras ministri, šo amatu pildot līdz 2019. gada vasarai, kad tiku ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti.
Laiks skrien vēja spārniem. Ar šodienas acīm raugoties, mans dzīves gājums nebūtu iedomājams bez manas stiprās ģimenes atbalsta un man tuviem draugiem. Priecē, ka ar meitu Dārtu pavadām kopā daudz laika, nodarbojoties ar sportu (abas spēlējam tenisu) un apmeklējot kultūras un māksla pasākumus. Joprojām brīvbrīžos man patīk apgūt kaut ko jaunu, lasīt grāmatas un klausīties mūziku. Mani aizrauj braucieni uz tuvām un tālām zemēm un iedvesmu smeļos no dažādu valstu kultūras daudzveidības. Ar radošu degsmi darbojos Brīvās gribas ansamblī “Stiprās Sievas”, kas man palīdz smelt spēku un dzīves gudrību no latviešu garamantām. Esmu iesākusi apgūt arī kokles spēli.
“Varbūt… tu meklē par daudz? Ka meklēšanas dēļ tu netiec pie atrašanas...tiekdamies pēc sava mērķa, neredzi daudz ko tādu, kas atrodas tavu acu priekšā.” Šos vārdus saka Hermaņa Heses Sidharta. Esmu pārliecināta, ka katram cilvēkam pasaulē ir sava misija un sūtība. Kultūra, izglītība un darbs ar jauniešiem ir manas dzīves vektors, tāpēc arī turpmāk vēlos savas zināšanas, dzīves un profesionālo pieredzi saistīt ar šo jomu.
Svarīgi ir katram apzināties savu misiju un sakārtot savu iekšējo morālo kompasu, kas palīdz sasniegt savus mērķus.
