Sveiciens svētkos, godātā muzejnieku saime!
Pulcējoties šeit, Daugavas muzejā, nevilšus jādomā, ka, izraugoties maiju par muzeju un muzeja darbinieku svētku mēnesi, ir izdarīta lieliska izvēle, jo, kas gan varētu būt lieliskāks mākslinieks šāda pasākuma iekārtojumam, ja ne pati daba ar tās svētku sajūtu raisošo ziedoņa krāšņumu, saules un gaismas augšupgaitu.
Taču, nopietni runājot, svētku sajūtu, protams, vislabāk rada labi paveikta darba un gūtu panākumu apziņa.
Lai problēmas un diskusijas paliek ikdienai, jo svētkos Latvijas muzejnieku saimei ir ar ko lepoties – gan pašu mājās, gan arī starptautiski. Jo īpaši, atskatoties uz aizvadīto gadu, kad Latvijas simtgades zīmē tika īstenotas daudzas vērienīgas ieceres.
Ir tapušas jaunas, nozīmīgas ekspozīcijas un izstādes Latvijā, to novērtējums būs redzams arī šīgada Latvijas muzeju gada balvas piešķīrumos. [No savas puses vēlētos izcelt gan apjomīgus kopprojektus, kā izstādi “Latvijas gadsimts” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un izstādi “Pārnēsājamās ainavas” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, gan arī nelielas, emocionāli uzrunājošas ekspozīcijas, kā, piemēram, Cēsīs kādreizējā čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā izveidoto ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”]. Latvijas muzeju kolekcijas ar panākumiem eksponētas ārzemēs, lai pieminu tikai spilgto un pārsteidzošo Baltijas simbolisma mākslas izstādi “Nepieradinātās dvēseles” Orsē muzejā Parīzē.
Turklāt, kā liecina pērn veiktais Latvijas Kultūras akadēmijas veiktais pētījums, muzeji ir viena no iecienītākajām un pieprasītākajām sabiedrības kultūras izvēlēm Latvijā, un tas mums ļāvis apmeklētāju skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā ierindoties pat pirmajā pieciniekā starp Eiropas valstīm.
Pozitīvi nākotnē liek raudzīties arī Pulka ielas muzeja krātuves būvniecības gaita, kas apliecina: lai arī ne tik ātri, kā vajadzētu un gribētos, dažas no ilggadējām sāpīgām muzeju nozares problēmām tomēr virzās pretī atrisinājumam.
Šajos svētkos tradīcija ir sveikt tos, kuri nozarē strādājuši ceturtdaļgadsimtu, kam darbs muzejā ir kļuvis par mūža daļu, aicinājumu un arī izaicinājumu, jo nav noslēpums, ka ilgstoši muzejā strādā īsteni sava darba patrioti, kam pats darbs ir lielākā alga.
Ar Kultūras ministrijas Pateicības rakstu vēlos sveikt tos muzeju darbiniekus, kuru ieguldījums muzeju darbā mērams ar 25 gadiem.
Pateicības raksti piešķirti:
Olgai Pekšai, Antona Rupaiņa muzeja vadītājai līdz 2019. gada 8. martam;
Aigaram Urtānam, Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājam;
Inesei Deksnei, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenajai speciālistei;
Dacei Lukšēvicai, Jēkabpils vēstures muzeja mākslas ekspertei;
Gintai Zālītei, Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja speciālistei;
Mārtiņam Dambergam, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja kalējam;
Indrai Tuņai, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas departamenta ķīmiķei;
Mārai Zavackai, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma glabātājai;
Jolantai Neimanei, Rakstniecības un mūzikas muzeja dokumentālistei;
Zitai Pētersonei, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniecei;
Ivanam Ivanovam, Turaidas muzejrezervāta restauratoram;
Sergejam Ivanovam, Turaidas muzejrezervāta restauratoram;
Margaritai Skangalei, Viļānu novadpētniecības muzeja vadītājai.
Vēlos izmantot svētku doto iespēju un pateikt Kultūras ministrijas vārdā paldies arī vērienīgākajam Latvijas simtgadei veltītajam muzeju nozares kopprojektam, kurā iesaistījās 68 Latvijas muzeji un kas guvis arī muzeju apmeklētaju atzinību balvas “Kilograms kultūra” veidolā.
Kultūras ministrijas Pateicības raksti piešķirti Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” koncepcijas izstrādes autoru un izstādes projekta īstenošanas darba grupu dalībniekiem par ieguldīto darbu Latvijas simtgadei veltītās izstādes “Latvijas gadsimts” veidošanā:
Tomam Ķikutam, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājam;
Irinai Zeibārtei, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniecei zinātniskajā darbā;
Astrīdai Burbickai, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītājai;
Arnim Strazdiņam, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētniekam;
Dāvim Pumpuriņam, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošajam pētniekam;
Gintai Gerhardei-Upeniecei, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītājai;
Andrai Mihelsonei, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratorei;
Ievai Vītolai, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” projektu vadītājai;
Ilonai Celmiņai, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, direktora vietniecei zinātniskajā darbā;
Imantam Cīrulim, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētniekam
Jurim Ciganovam, Latvijas Kara muzeja direktora vietniekam zinātniskajā darbā;
Mārai Eņģelei, Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspertei;
Tālim Pumpuriņam, Cēsu vēstures un mākslas muzeja vēsturniekam.
Lai atzinība un labi paveikta darba apziņa jūs visus spārno arī nākotnes ieceru īstenošanai!