Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godātie foruma dalībnieki!
Kopš akustiskās koncertzāles būvniecība Rīgā tika pasludināta par vienu no Latvijas kultūrpolitikas prioritātēm, ir pagājuši jau piecpadsmit gadi, kuros šis projekts kopējās kultūrpolitikas aktuālajā kontekstā ir gan straujāk virzīts, gan apstādināts, taču vienmēr palicis dienaskārtībā. Un laikam gan nebūs nevienas Lielās mūzikas balvas ceremonijas šajos gados, kurā, pilnīgi pamatoti, nebūtu atgādināts šīs Latvijas mūzikas izcilības baudīšanai būtiski nepieciešamās nacionālās kultūrtelpas trūkums.
Sabiedrības, jo īpaši mūziķu, spiedienu esam izjutuši visu šo laiku, un kā pēdējais nozīmīgais aicinājums pieņemt izšķirošo lēmumu par nacionālās akustiskās koncertzāles projekta apstiprināšanu un tālāku virzību ir pērn septembrī, Latvijas simtgades gadā, Latvijas mūzikas autoritāšu un vairāku radošo organizāciju memorands, kas tika adresēts valsts galvenajām pārvaldes institūcijām.
Nākamnedēļ Kultūras ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs konceptuālo ziņojumu par Nacionālas akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā, cerot uz valdības galīgā lēmuma pieņemšanu. Tā sagatavošanas process pilnā mērā atbilst latviešu tautas sakāmvārdā iekļautajam padomam: “Pirms griez, septiņreiz nomērī.”
Varu apliecināt, ka materiāls lēmuma pieņemšanai gatavots ilgi, rūpīgi, patiešām izsvērti un pamatīgi. Ir paveikts milzīgs darbs. Tā rezultāts ir pilna spektra analīze, kas izstrādāta, rēķinoties ar pēdējo gadu intensīvajās diskusijās pausto viedokļu dažādību, daudzajiem par un pret argumentiem, kas izskanējuši par konkrētiem jautājumiem, tādiem kā koncertzāles novietne, finansējuma modeļi un laika ietvars. Šādas diskusijas par labākajiem scenārijiem un risinājumiem mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā notikušas ne tikai starp arhitektūras jomas profesionāļiem, bet arī ar partneriem valdībā un plašu kultūras sabiedrību.
Ir tikusi uzrunāta un procesā nopietni iesaistīta Rīgas dome un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Sabiedrībā valda mīts, ka Rīgas centrā ir daudz skaistu, brīnišķīgu vietu, un mēs esam ieciklējušies tikai uz vienu – AB dambi. Tāpēc likās ļoti svarīgi godīgi parādīt, kādas vēl ir vietas un kādas katrā ir labās lietas un šķēršļi, apgrūtinājumi.
Pēc VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Rīgas domes sniegtās informācijas, tika veikta analīze par deviņām iespējamām koncertzāles vietām. Līdzās AB dambim izskatītas arī Andrejsala, Andrejosta, Uzvaras parks, Torņakalns, Ķīpsala, Zaķusala, vieta pie Latvijas Zinātņu akadēmijas un Mūkupurvs pie lidostas.
Zinot, ka valstij un Rīgas pašvaldībai patiesībā bez AB dambja nav īstu alternatīvu Rīgas koncertzāles novietnei, interesi ir izrādījuši privātu zemju īpašnieki. Viņi redz koncertzāli kā īpaši vērtīgu enkura objektu savās attīstības teritorijās un viņus loģiski interesē valstij pieejamo finanšu resursu ieguldījums šajās vietās.
Ir uzteikta un apstrīdēta šāda pieeja, bet jāuzsver, ka Kultūras ministrija visu laiku bijusi aktīvā pozīcijā un procesu virzījusi, esot atvērta dažādiem viedokļiem.
Ir analizēti arī pēdējās desmitgades koncertzāļu būvniecības piemēri Eiropā un Latvijas reģionos – to sociālie, ekonomiskie, kultūras un telpiskie aspekti. Ir uzrunāti citu valstu eksperti un dažus jūs dzirdēsiet arī šodien.
Šajā darbā bijušas iesaistītas arī starptautiskas auditoru kompānijas, vēlētas padomes, sabiedriskās organizācijas, arhitektu biroji, atsevišķi indivīdi kā eksperti vai viedokļu paudēji. Ar īpašu aktivitāti še manis minētajās aktivitātēs ir izcēlies profesors Jānis Krastiņš.
Ir rakstītas vēstules Latvijas augstākajām amatpersonām, Eiropas Savienības un UNESCO vadītājiem. Kultūras ministrija ir godprātīgi gatavojusi atbildes. Arī sarunas klātienē bijušas Rīgā, Briselē un Parīzē. Vēl pirms pāris nedēļām, 3. maijā, UNESCO mītnē Parīzē tikos ar Pasaules kultūras mantojuma centra diektori Mečildu Rosleri par iespējamo Rīgas koncertzāles novietni uz AB dambja un saņēmu pārliecinošu atbalstu un pozitīvu novērtējumu Latvijas valsts un Rīgas pašvaldības centieniem radīt kvalitatīvu, uz plaša starptautiska konkursa rezultātiem bāzētu mūsdienu arhitektūru Rīgas centrā un Daugavas upes areālā.
Kāpēc arhitekti par dominējošo vietu izvēlējušies tieši AB dambi? Ir būtiski, ka šajā vietā jau ļoti daudz izdarīts – vieta izvēlēta starptautiskā plenērā, ir noticis starptautisks metu konkurss, veikti vairāki ieguldījumi. Sākot projektu šajā vietā, mēs ieekonomēsim piecus gadus.
Ir aktīvi meklēti un atrasti finanšu resursi koncertzāles projekta procesu sekmēšanai no ES fondu naudām, kas ievērojami atvieglotu Latvijas valsts tiešos izdevumus. Jau tagad ir rezervēti 23 miljoni eiro topošās koncertzāles teritorijas sakārtošanai ar Eiropas Savienības fondu finansējuma palīdzību.
Ir aktualizēts un kopā ar autoriem rūpīgi analizēts 2006. gada starptautiskajā konkursā uzvarējušais projekts – būvniecības tehnoloģiskie aspekti, transporta un gājēju pieejamība, iespējamās izmaksas un telpiskās kvalitātes. Kas īpaši svarīgi – mēs ievērtējam vispārīgo sabiedrības labumu, jaunas un kvalitatīvas publiskās ārtelpas ieguvumu, jaunu gājēju promenādi ar turpinājumiem tieši pretim lielākajai mūsu mantojuma vērtībai – Vecrīgas siluetam.
Pērn mēs piedzīvojām neaizmirstamus mirkļus simtgades Dziesmu svētku koncertos Mežaparka estrādes jaunajā skatītāju laukā un tagad esam lepni par būvdarbu turpinājumu dziedātāju tribīnes daļā – to pašu pamatoti ir pelnījusi Latvijas klasiskās mūzikas joma.
Ceru, ka arī kolēģi valdībā un Saeimā uz lēmuma par nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības nepieciešamību Rīgā raudzīsies kā valstiski nepieciešamu pasākumu – magnētu ne vien pašmāju mūzikas izcilībām, uzlecošajiem talantiem un starptautiski atzītiem māksliniekiem, bet arī kā magnētu mūsu valsts viesiem, kā potenciālu dzinējspēku ārvalstu tūristu un tos apkalpojošo uzņēmējdarbības sfēru attīstībai.
Ka šis projekts var kļūt par investīciju ne tikai kultūrā, bet arī ekonomikā, liecina arī reģionālo koncertzāļu programmas pozitīva pieredze. Piemēram, Rēzeknes koncertzālē “Gors” katrs ieguldītais eiro jau šobrīd pilsētai ir atmaksājies ar diviem eiro. Līdz ar to mēs patiešām ticam, ka kopīgi radīsim nacionāli nozīmīgu kultūrvietu, kurai būs pozitīva ietekme gan uz kultūru un mākslu, gan vides kvalitāti, gan sabiedrību un ekonomisko izaugsmi.
Koncertzāle būs jauna, unikāla pievienotā vērtība Rīgas kultūrtelpai, gan parādot, ko spēj 21. gadsimta arhitektūras kvalitāte, gan arī kā telpa nemateriālo kultūras vērtību radīšanai un baudīšanai.