Godātie Latvijas simtgades svētku radītāji un darinātāji, tuvu un tālu daudzinātāji!
Šodien, atskatoties uz Latvijas simtgades programmā paveikto, es gribu runāt par pievienoto vērtību. Parasti par to runājam ekonomikas un finanšu aspektā, bet maz domājam par pievienotās vērtības garīgo un simbolisko jēgu un pienesumu sabiedrībai.
Kas ir Latvijas simtgades pievienotā vērtība? Kas to veido, un cik liela tā ir?
Viens no piemēriem ir mūsu acu priekšā: kad Latvijas simtgades Jauniešu rīcības komitejas “Svētku rota” izdomā akciju “Latvijas karoga ceļš” un rod šai iniciatīvai latviešu atsaucību visā pasaulē, tad karogs sāk ceļot no pasākuma uz pasākumu, no valsts uz valsti, no kontinenta uz kontinentu. Nododot Latvijas sarkanbaltsarkano simbolu no rokas rokā, tam tika pievienoti arī vēlējumi, veidojot karoga stāstu, un šodien tas ir atgriezies Latvijā pēc gara un bagāta pasaules ceļojuma ar milzīgu, nekādos skaitļos neizsakāmu pievienoto vērtību.
Latvijas simtgadei šo pāris gadu laikā simti un tūkstoši cilvēku ir radījuši milzu bagātību – vērtības, kuras veido visdažādākie pasākumi, filmas, izstādes, izrādes, grāmatas... Cilvēki ir sakopuši savu apkārtni, stādījuši kokus, adījuši cimdus, auduši jostas, devušies Latvijas simtgadei veltītos ceļojumos un izdomājuši simt lietas, ko varētu izgatavot vai izdarīt kā dāvanu savai Latvijai, tas ir – mums pašiem.
Un tagad mēs redzam, kas daudzos jo daudzos gadījumos notiek – šīs iniciatīvas iekustina citus cilvēkus, viņi pievienojas un kļūst līdzdalībnieki. Pat ja arī tikai kā skatītāji un klausītāji, pati klātbūtne dod mums fantastisku prieku un enerģiju. Pietiek atcerēties Dziesmu svētku nedēļu, lai saprastu, kā tas ir.
Latvijas simtgades pievienotā vērtība var izpausties un izpaužas visdažādākajos veidos:
Tā ir latviešu kopienas saliedēšana visā pasaulē, ko piedzīvojām un turpinām piedzīvot.
Latvijas simtgades pievienotā vērtība ir apbrīna un atzinība, ko izpelnījās Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū un Londonas dizaina biennālē, ko ieguvām ar līdzdalību izstādē “Nepieradinātās dvēseles: Simbolisms Baltijas valstīs” Orsē muzejā Parīzē vai ar Rolanda Kalniņa filmas “Četri balti krekli” godināšanu Kannu festivālā.
Latvijas simtgades pievienotā vērtība ir arī ilggadējas stagnācijas pārvarēšana un procesu iekustināšana vairākās kultūras nozarēs – kino, literatūrā, grāmatniecībā. Arī zinātnē, jo īpaši vēsturē. Mēs esam tagad ieguvuši savu Nacionālo enciklopēdiju.
Latvijas simtgades nozīmīga pievienotā vērtība ir vietējās vides sapurināšana visā Latvijā, ko panāca Latvijas Goda aplis.
Un tā varētu saukt vēl un vēl...
Šīs pievienotās vērtības radīšanai par galveno resursu ir kalpojusi mīlestība uz Latviju, rūpes, atbildība, ticība, līdzdalības, kopības un dalīšanās prieks.
Šodienas svētkos ar pateicību atcerēsimies visus, kas šīs pievienotās vērtības radīšanas prieku ir gan radījuši, gan veicinājuši apkārtējos.
Un man no sirds žēl tos nabagos, kuri ir norobežojušies, nocietinājušies un neko nav vēlējušies paņemt no bagātā Latvijas simtgades svētku galda, kur bijis tik daudz visa kā, un lielākoties par baltu velti, pretī prasot vien atvērt sirdi un ar mīlestību atsaukties līdzcilvēkiem un Latvijai.
Mums nav ko lepoties ar īgņām, purpinātājiem un skauģiem, kādu mūsu tautā diemžēl arī nekad nav trūcis, viņi ir bijuši un būs. Taču viņi, paldies Dievam, nespēj sabojāt sabiedrības vairākuma prieku par svētkiem, un viņus var tikai nožēlot, jo patiesībā viņi apzog vien paši sevi, novērsdamies un nespēdami pasauli uzlūkot ar mīlestību un labvēlību, tā palaižot garām iespēju gūt prieku un gandarījumu par to, ka esam spējuši padarīt savu Latviju un sabiedrību labāku.
Dzejniece Madara Gruntmane ir precīzi pateikusi, ka mums “ir divas iespējas – būt sliktiem un labākiem”. Esmu priecīga, ka Latvijas simtgade ir rosinājusi un veicinājusi mūs būt labākiem, un mūsu piederības Latvijai pievienotā vērtība mūsu visu kopdarbā ir būtiski augusi.
Paldies par padarīto un lai prieks darboties arī turpmāk, radot un darot Latviju, katram sevi un mūs visus vēl labākus!
Šajā brīdī vēlos nodot mūžīgā glabāšanā Latvijas karogu, kas apceļojis pasauli, līdz ar visu tā stāstu un ceļojumā iegūto pievienoto vērtību Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam.