Godātie jubilāri, konferences dalībnieki un viesi!
Šobrīd, kad uz daudz ko skatāmies caur Latvijas simtgades prizmu, PBLA 60 gados paveiktais veido būtisku un nozīmīgu, kaut vienlaikus Latvijas sabiedrībā joprojām maz apzinātu mūsu valsts vēstures daļu. Īpaši svarīgi to uzsvērt Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas procesa kontekstā. PBLA bija Latvijas brīvības vēstnese pasaulē laikā, kad neatkarība un brīvība Latvijai bija vēl tikai tāls sapnis, savukārt laikā, kad šī, vēl ļoti trauslā, Latvijas neatkarība tikai atgūta, PBLA neatlaidīgās aktivitātes bija tās, kas ļāva atgūtajai Latvijas valstij daudz vieglāk pavērt durvis uz Eiropas un pasaules starptautiskajām organizācijām un struktūrām, tostarp NATO. Nevar aizmirst to nesavtīgo un dāsno palīdzību, gan ar zināšanām, gan arī materiālā ziņā, ko saņēmām, kad Latvijai vajadzēja nostāties uz kājām kā pilntiesīgai Latvijas brīvvalsts mantiniecei, bet starptautiskās diplomātijas, tiesiskuma un demokrātijas normas bija piemirstas un atjaunotajā Latvijā jāveido no jauna.
Tauta, ko vēsture uz veselu pusgadsimtu sašķēlusi divās paralēlās straumēs, ir bijusi spiesta iet dažādus ceļus, izstrādājot savas saglabāšanās un pastāvēšanas stratēģijas un taktikas. Dzīvojot atšķirīgās – demokrātiskā un totalitārā – iekārtās, veidojās ne vien atšķirīgi dzīves apstākļi, bet arī atšķirīga pieredze. Tas iespaidojis arī savstarpējās attiecības un izpratni vienam par otru. Kad sabruka ārējās robežas, daudziem ne tik viegli bija nojaukt dažādās pieredzes un vides atšķirību veidoto iekšējo svešatnības robežu – šķirtni starp “mēs” un “jūs”, kā arī atjaunot izjaukto līdzsvaru devēja un ņēmēja attiecībās diasporā un Latvijā dzīvojošo starpā. Dzīves vides kvalitātes uzlabošana un psiholoģisku barjeru pārvarēšana prasa ilgāku laiku. Domāju, ka šodien varam teikt, ka kritusi arī šī robeža un mēs – latvieši Latvijā un latvieši pasaulē – vairs nejūtamies svešinieki. Mēs ne tikai esam, bet arī jūtamies kā vienas tautas piederīgie, ko satur kopā vienota identitāte, kultūra, valoda, vēsture un mīlestība uz savu zemi un valsti. Tiekoties arvien vairāk runājam un informējam nevis par to, ko katrs darām savās mājās, bet gan, ko varam darīt kopā, sadarbojoties – vai tā būtu Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšana, Latvijas okupācijas muzeja Nākotnes nama būvniecība vai kopīgi projekti Latvijas simtgadei.
Raugoties nākotnē, nozīmīgs man šķiet PBLA ģenerālsekretāres Ilzes Garozas teiktais mūsu šīsvasaras kopīgi organizētajā, nu jau tradicionālajā konferencē “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”: “Svarīgi ir panākt, ka Latvijas diaspora pasaulē jūtas ne tikai piederīga Latvijai, bet arī iederīga Latvijas attīstības vīzijā un noderīga Latvijas attīstības procesā. Lai to panāktu, ir jābūt skaidrai savstarpējā dialogā veidotai rīcībpolitikai no Latvijas valsts puses, skaidrai, mērķtiecīgai un konsekventai komunikācijai, kas uzrunātu un nostiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu saites un piederību Latvijai.”
Lai PBLA jubilejas konference kļūst par nozīmīgu ieguldījumu ne tikai PBLA, bet arī Latvijas valsts vēstures dziļākā izpratnē un izvērtēšanā ceļā uz Latvijas simtgadi! Strādāsim kopā mūsu Tēvzemei un Brīvībai!