Godātie klātesošie, jaunās ekspozīcijas veidotāji un grāmatu draugi!
Vispirms ļaujiet sirsnīgi sveikt Latvijas Nacionālo bibliotēku tās dzimšanas dienā! Nu jau pagājuši divi gadi, kopš tā tiek svinēta jaunajā ēkā, taču , šķiet, tikai šodien ar pastāvīgās ekspozīcijas Grāmata Latvijā atklāšanu varam teikt, ka Gaismas pils iegūst kaut ko ļoti būtisku ne tikai formai, bet arī saturam – grāmatas stāstu jeb stāstu par grāmatu.
Turklāt tas ir stāsts ne tikai par grāmatas vēsturi – ekspozīcijā grāmata ir arī tas medijs, ar kura starpniecību tiek izstāstīta mūsu nācijas tapšanas un garīgās izaugsmes vēsture, kas ļauj ar pilnu pārliecību teikt, ka bez grāmatas nebūtu ne mūsu kā nācijas, ne mūsu valsts. Cauri vissarežģītākajiem vēstures pārbaudījumiem un samezglojumiem grāmata ir palīdzējusi mums izdzīvot, tapt stiprākiem gan šeit, Latvijā, gan tiem, kas trimdā.
Izstāstīts daudzās un dažādās balsīs, tas ir stāsts, kas uzrunā personīgi un ne tikai sniedz atbildes, bet arī uzdod jautājumus, liek ikvienam gan sajust, gan pārdomāt un apjēgt, cik patiesībā būtiska, nozīmīga ir grāmatas loma ne tikai civilizācijas, pasaules un Eiropas kultūras, atsevišķas nācijas, bet arī manā personiskajā dzīvē.
Spriežot pēc apraksta, ekspozīcija piedāvā gan blīvu informāciju, gan arī iespēju darboties, atklāt grāmatu pasauli arī ar sajūtām – tostarp, gūt to baudu, ko sniedz arī fiziska saskarsme ar grāmatu, pieskaršanās tai, paņemot rokās, pāršķirot lapas un ieliekot grāmatzīmi sava mīļākā dzejoļa vietā. Tāpēc diskusijas uzdotais jautājums: – vai grāmatai ir nākotne? – vismaz tuvākajā simtgadē man šķiet vēl aizvien retorisks.
Lai ekspozīcijas piedāvātais grāmatas stāsts aizskar un aizrauj, iedvesmo lielus un mazus, un atgādina, ka bez grāmatām mēs nebūtu kļuvuši ne par nāciju, ne valsti, nedz arī par tiem, kas esam mēs paši! Tieši grāmatas ir tās, kas mudina mūs neapstāties un uztur mūsos dzīvu nebeidzamo personības tapšanas un pilnveidošanās procesu.
Ļausimies grāmatām, kas māca mums lidot!