Godātās ekselences, dāmas un kungi!
Latvijas dalībai Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē nu jau ir divdesmit gadus gara vēsture. Salīdzinot ar pašas biennāles 120 gadiem, tas nav īpaši ievērojams skaitlis, taču mums kā atjaunotai valstij nozīmīgs. Klātbūtne pasaulē senākajā un ievērojamākajā laikmetīgās mākslas izstādē ir devusi salīdzinājuma iespēju, iedrošinājumu un pieredzi, atgriežoties Eiropas mākslas telpā pēc ilgiem prombūtnes gadiem un tiecoties kļūt pamanāmai citu valstu vidū. Domāju, ka mums tas izdodas aizvien labāk. Arī Latvijas valsts simtgades svinības pagājušajā gadā Latvijas vārdu Eiropas kultūrā padarīja redzamāku, tajā skaitā arī mākslas jomā.
Dalība Venēcijas biennālē šajos gados ir pievērsusi uzmanību un ļāvusi iekļauties starptautiskā apritē vairākiem Latvijas jaunās paaudzes māksliniekiem. Taču šoreiz, gatavojot Latvijas ekspozīciju Venēcijā, ir iets pretējs ceļš – proti, pasaulē ievērību un atzinību guvusi jauna māksliniece ir uzaicināta reprezentēt valsti, kurā dzimusi.
Kopš Latvijas valsts atguvusi savu neatkarību un pavērusies iespēja brīvi izvēlēties savu ceļu dzīvē, izglītībā un mākslā, pasaulē ir aizgājuši un sevi atraduši daudzi Latvijai piederīgie, veidojot sev jaunu – Eiropas un pasaules identitāti, tomēr saglabājot piederības izjūtu Latvijai. (Līdzīgi mācīties un meklēt savu mākslinieka rokrakstu uz Eiropas metropolēm latviešu mākslinieki devās arī pagājušā gadsimta sākumā un 20.–30. gados.) Ar zīmolu – Dzimuši Latvijā – šodien gatavi identificēties daudzi pasaulē slaveni mūziķi un arī mākslinieki, tā kļūstot par Latvijas kultūras vēstniekiem pasaulē. Mēs esam iepriecināti, ka arī māksliniece Daiga Grantiņa ir pievienojusies šai simboliskajai Latvijas kultūras vēstnieku kopienai.
Daigai Grantiņai ir izdevies izveidot veiksmīgu starptautisko karjeru, atrodot savu īpašo izteiksmes veidu un māksliniecisko rokrakstu. Un, lai arī pirmajā acu uzmetienā grūti ieraudzīt viņas darbos kādas latviskas ietekmes, esmu pārliecināta ka tās tur ir. Jo vairāk tādēļ, ka mākslinieces darbi nav viennozīmīgi, bet atvērti asociācijām un dažādām interpretācijām. Uz to mudina arī daudzveidīgie mākslas iespaidu avoti un daudzveidīgās valodu spēles, kuras rosina ekspozīcijas nosaukums. Izvēle savu ekspozīciju saistīt ar Sauli atgādina par Saules nozīmīgo vietu latviešu mitoloģijā, turklāt sievišķajā veidolā, jo vairumam tautu senajos priekšstatos Saule pārstāv vīrišķo pusi. Daigu Grantiņu varam uztvert kā latviešu dainu Saules meitu, kas auž gaismu, jo gaisma ir arī viens no viņas galvenajiem darba materiāliem, ko apliecina arī mākslinieces dēvēšana par gaismas materializētāju.
Gribu uzsvērt, ka ieguvēji šāgada izstādē ir abi – gan Daiga Grantiņa ar iespēju piedalīties pasaulē lielākajā mākslas izstādē, gan Latvija – izvēloties tās pārstāvniecībai vienu no interesantākajām jaunās paaudzes laikmetīgajām māksliniecēm.
Lai mākslinieces materializētā gaisma Venēcijas biennāles piesātinātajā piedāvājumā piesaista jo daudzu skatītāju uzmanību un dāvā to pārsteigumu, ko sagaidām no izcilas mākslas. Un Latvijas vārds lai mirdz līdzi mākslinieces vārdam!
Paldies visiem, kas ieguldījuši savu darbu, laiku un atbalstu Latvijas ekspozīcijas tapšanā!