Godātie konferences dalībnieki un dalībnieces, esiet sveicināti ikgadējos bibliotekāru kopābūšanas svētkos!
Ir aizvadīts vēl viens darbīgs gads Latvijas bibliotēku dzīvē, un tas bija īpašs – Latvijas valsts simtās jubilejas – gads, kad dziļāk ielūkojāmies gan pagātnē, gan, vēl jo vairāk, mēģinājām ieraudzīt arī tālākas nākotnes apvāršņus. Bibliotēkas un bibliotekāri bija aktīvi Latvijas simtgades programmas dalībnieki gan ar savām pašu ierosmēm un iniciatīvām, gan arī kā partneri citiem Latvijas simtgades projektiem, kuri bez jūsu ieinteresētas un aktīvas līdzdalības nebūtu izvērtušies tik veiksmīgi. Kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem gribu minēt vēsturisko romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” panākumus. Vēlos izmantot iespēju, lai šodien pateiktu jums visiem lielu paldies par bibliotēku un bibliotekāru aktīvo iesaisti Latvijas simtgades programmas sekmīgā īstenošanā!
Bibliotēkas apmeklē 38% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir ļoti liela sabiedrības daļa. Neraugoties uz to, ka sabiedrības dzīvi un iedzīvotāju paradumus skārušas lielas pārmaiņas, un arī Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, bibliotēkas šie procesi nav būtiski skāruši. Sava loma te ir arvien pieaugošajai iespējai attālināti lietot bibliotēku resursus, sava – virtuālo komunikācijas platformu arvien pieaugošajai nozīmei šodienas komunikācijas veidos, bet sava, neapšaubāmi, arī bibliotēku centieniem nezaudēt saikni ar saviem lasītājiem, bet saglabāt un vēl vairāk paplašināt bibliotēkas lomu straujām pārmaiņām pakļautajos sabiedrības procesos.
Neapšaubāmi, bibliotēkai šodien ir daudz vairāk ko piedāvāt lasītājam. Tās nav tikai tradicionālās grāmatas, bet arī elektroniskās e-grāmatas, dažādas un daudzveidīgas digitālās kolekcijas, kuru veidošana ir ne tikai pašu un citu bibliotēku kolēģu rokās, bet arī sadarbībā ar dažādām kultūras un izglītības institūcijām. Galu galā mums beidzot ir arī sava – aizvien augoša Latvijas Nacionālā enciklopēdija kā uzticams un drošs informācijas avots, kura popularizēšana un iesakņošana sabiedrībā ir arī bibliotēku uzdevums. Nemaz nespēšu uzskaitīt vēl visas tās daudzās un dažādās aktivitātes, kuras bibliotēkas īsteno kā vietējās sabiedrības kultūras un socializēšanās centri, kā nozīmīgas izglītošanas, pilsoniskās sabiedrības un saliedētas sabiedrības veicināšanas vietas.
Bibliotēku mūsdienu lomu, manuprāt, labi izsaka savulaik Imanta Ziedoņa formulētais tēls – garainis, kas veicina vārīšanos. Labākās un rosīgākās bibliotēkas patiesi ir kļuvušas par vietējās sabiedrības iedvesmas un aktivitāšu rosinātājām pārmaiņu laikā.
Pārmaiņu laiks ir arī lielu iespēju laiks. Cik labi un prasmīgi tās spēj ieraudzīt izmantot bibliotēkas? Šāgada konferences temats mudina bibliotēkas apzināties sevi kā dialoga uzsācējas, kā dialoga aktīvo – veidotāja – pusi. Ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kuru pārmaiņas biedē, kura tās neizprot un nav gatava tām. Kā vēl nekad iepriekš cilvēkiem ir nepieciešami uzticami loči plašajā informācijas okeānā. Bibliotekārs var kļūt un viņam arī jābūt šādam locim, līderim, kas spēj vest sev līdzi, palīdzēt orientēties un atšķirt īsto no neīstā, svarīgo no nesvarīgā, labo no ļaunā, kas spēj stiprināt sabiedrības medijpratību un palīdzēt attīstīt kritisko domāšanu.
Nav nemaz tik daudz profesiju, kam ir dota šāda iespēja un jēgpilna misija. Bibliotekārs ir viena no radošākajam, spicākajām mūsdienu profesijām. Protams, ja vien nepaliek malā, bet iesaistās, dodaes iekšā pārmaiņu procesā un piedalās nākotnes veidošanā. Daudzi jauni cilvēki to ir sapratuši un novērtējuši, pieņemot mūsdienu bibliotekāram dotās iespējas un laikmeta izaicinājumus. Tādēļ šodien mani vissirsnīgākie sveicieni Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijai, kas svin savu 10 gadu jubileju!
Bibliotēku nozare ir spērusi krietnu soli uz priekšu arī, mainot sabiedrības priekšstatus un stereotipus par bibliotekāra profesiju. Šodienas bibliotēkas apmeklētājs par to var pārliecināties paša acīm. Domāju, ka rītdien paredzētajā bibliotekāru modes un stila skatē daudzi klātesošie varēs gūt labas idejas arī sava vizuālā tēla uzlabošanā.
Protams, es arī skaidri apzinos, ka visu pārmaiņu vadīšanas smagumu nedrīkst uzkraut vienīgi pašu bibliotekāru un bibliotēkas nozares plecos. Apzinos, cik daudz vēl darāmā valstij un pašvaldībām, lai celtu un nostiprinātu bibliotekāra prestižu sabiedrībā un veicinātu bibliotekāra prieku strādāt savā profesijā. Arī šajā aspektā ir nepieciešams dialogs, ieklausīšanās un sapratne, partnerība un kopīga rīcība. Tāda būs nepieciešama arī, strādājot pie jaunajām valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Ceru, ka bibliotekāri ar savu vīziju un priekšlikumiem aktīvi iesaistīsies arī jaunā dokumenta veidošanā.
Novēlu konferencei auglīgu domu un ideju apmaiņu. Lai bagāts guvums turpmākajam darbam visiem un ikvienam!