Labvakar, šāgada labākie – balvas pretendenti, žūrija, līdzjutēji un viesi!
Piekrītu, ka sabalansēt daudzās Kultūras ministrijas pārziņā esošās jomas nav nedz viegls, nedz pateicīgs uzdevums. Turklāt varu vēl piemetināt, ka Kultūras ministriju dažkārt, un nebūt ne pozitīvā ziņā, mēdz dēvēt arī par Būvniecības ministriju, jo, gribi vai negribi, mūždien ir jāmēģina līdzsvarot atbalsts kultūras procesiem un kultūrā strādājošajiem ar atbalstu kultūras ēku restaurācijai vai jaunu būvju celtniecībai. Un šīs parasti ir vienas no vissmagākajām un sāpīgākajām diskusijām, kurās jāspēj līdzsvaroti saskatīt ne tikai šodienas, bet arī nākotnes ieguvumus. To darījām arī vakardienas diskusijā par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvi Rīgā. Ļoti ceru, ka labie piemēri, kuri mums jau ir reģionos, un arī tie, kurus varam pasmelties no ārvalstu pieredzes, ļaus uzlabot Latvijas kultūras ekosistēmu ar vēl vienu izcilu arhitektūras būvi, kas Latvijas sabiedrībai ļaus pilnā mērā novērtēt mūsu mūzikas izcilības pasaules līmeni.
Uz līdzsvaru mums jāskatās dialektiski ne vien kā fizisku, bet arī filozofisku kategoriju, ņemot vērā, ka mēs kā cilvēce, pretstatā dabai, jau pēc savas būtības darbojamies kā līdzsvara grāvēji, jo esam tendēti uz atīstību, kas neglābjami prasa harmonijas, līdzsvara, iegūtā status quo pārvarēšanu. Lai ietu uz priekšu, attīstītos, esam spiesti maksāt, un dabas piestādītais rēķins strauji aug. Tas liek mums šodien gan nacionāli, gan globāli domāt ekosistēmas kategorijās, un arhitektūra ir viens no veidiem, kā šo 21. gadsimta domāšanu iemiesot realitātē.
Latvijas arhitektūras gada balvas sakarā redzu, ka tā cieši saistās, iet roku rokā un pat zināmā mērā pārklājas ar Latvijas dizaina gada balvas skatījumu uz telpu, kurā dzīvojam, jo dažās nominācijās, piemēram, Alūksnes bānīša stacijas renovācijā vai pilsētplānošanas pasākuma MadCity Riga 2018 norises nominēšanā, dizaina aspekts pat dominē. Arī šeit redzama arhitektūras un dizaina līdzsvarošana mūsdienu vides un procesu ekosistēmas un vienotas pieejas veidošanā.
Arhitektūras gada balva, tāpat kā Dizaina gada balva un arī citas nacionālās balvas kultūrā, ir svarīga ne tikai pašai nozarei, tās izcilību godināšanai un attīstībai, bet arī plašas sabiedrības rosināšanai. Veiksmīgi to dara nu jau par tradīciju kļuvusī balvas pretendentu darbu izstāde galvaspilsētas publiskajā telpā (līdzīgi kā Dizaina balvai), kā arī īpaša nozarei veltīta nedēļa, kas ļauj iepazīt, diskutēt, pievērst uzmanību aktuālākajam, kas notiek Latvijas arhitektūrā.
Gribu pieminēt vēl kādu, jo īpaši šīs ceremonijas sakarā nozīmīgu faktu, kas ievadīja šāgada Arhitektūras nedēļu – tas ir līgums, kas pirmdien parakstīts starp VSIA Rīgas cirks un SIA NRJA par projekta “Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīzija” ieviešanu. Šī ir vēl viena skaista iespēja pierādīt, ka Latvijas arhitekti spēj līdzsvaroti savienot veco ar jauno gan vidē, gan atsevišķā objektā. Un šī ir arī cerība, ka pēc gadiem Latvijas arhitektu saime uz savu gada balvas ceremoniju atkal pulcēsies šajā pašā vietā, kas būs ieguvusi jau pilnīgi citu atjaunotu veidolu un, kas zina, saņems arī savu godam pelnīto zelta ananasu. Lai piepildās!
Vēlos arī izteikt lielu pateicību Latvijas Arhitektu savienībai, tās prezidentei Guntai Grikmanei un Latvijas arhitektūras gada balvas komandai par ieguldīto darbu un enerģiju nozīmīgāko arhitektūras gada svētku sarīkošanā.