Daces Melbārdes mājaslapa

Uzruna Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas 99. dzimšanas dienā, JVLMA gada balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā

2019. gada 11. janvāris , Kultūras ministre Dace Melbārde

Labvakar,  godātie dzimšanas dienas gaviļnieki un svētku viesi! Sveicu jūs, Latvijas Mūzikas akadēmijas jubilejas gadā ieejot!

Lai arī mēs svinībām izraugāmies skaistus un apaļus gadskaitļus, ir pavisam skaidrs, ka ne valsts, ne sabiedrība, ne kultūra, nedz arī atsevišķa tās institūcija, kopumā skatoties, nerodas vienā noteiktā datumā un izolēti no citiem. Savā būtībā katra šāda piedzimšana ir kāda lielāka procesa un konteksta daļa, no kura tā dabiski rodas, kurā tā iekļaujas un kuru turpina.

Latvijas Mūzikas akadēmijas dibināšana ir loģisks Latvijas valsts dzimšanas turpinājums, apliecinājums gudrai pieejai valsts pamatu likšanai, kas iezīmēja sākumu tam procesam, kurš mūsu valsti ir izveidojis tādu, kāda tā ir šodien – par  Latviju  – pasaules mūzikas lielvalsti.

Tieši Latvijas konservatorijas – Latvijas Mūzikas akadēmijas –šīs mūsu kultūrai tik nozīmīgās Gaismas pils (neļausim šo mūsu nacionālās kultūras pamatsimbolu privatizēt tikai LNB!) audzēkņi un absolventi visvairāk ir darījuši, lai Latvija visā pasaulē, kā Jāzepa Vītola Gaismas pilī dzied, tālu laistu tautas slavu, gaismas starus mirgodam’.

Deviņdesmit deviņus gadus Latvijas Mūzikas akadēmija ir darbojusies kā gaismas austuve, ik gadu ieaužot jaunu nākotnes izcilību kārtu ne tikai augstskolas, bet arī visas Latvijas kultūras audumā. Starp iepriekšējo gadu akadēmijas balvas ieguvējiem daudzi jau ir kļuvuši ne tikai par Latvijas lielās Mūzikas balvas laureātiem, bet plūkuši atzinības laurus arī ārpus Latvijas robežām, un viņu vārdi skan visā pasaulē.  Šodien godinām tos LMA studentus, kas savu kārtu Latvijas Mūzikas akadēmijas slavai pievienojuši pagājušajā gadā un ir vēl ir tikai ceļa sākumā uz savām virsotnēm.

Taču viņu panākumi netaptu bez akadēmijas pedagogu – vienlaikus bijušo LMA audzēkņu –  atbalsta. Gribu uzsvērt, ka augstskolā veidojas gan mūzikas radītāji, gan interpretētāji, gan vadītāji  (diriģenti). Un tas ir milzīgs kopdarbs, kurā nepieciešams savstarpējs atbalsts,  sadarbība, saskaņa, lai veidotos vienots kora, orķestra, ansambļa skanējums. Šī ir vēl viena māka un prasme, ko apgūst mūzikas studijās – kļūt par vienotu ansambli, sadarboties kopējam mērķim, lai panāktu izcilu kopēju rezultātu.

Arī šajā ziņā Latvijas Mūzikas akadēmija  var kalpot par tādu kā rakstraudzi Latvijai, kas mudina dziļāk paskatīties, padomāt  un saprast, kas mums pārējiem būtu nepieciešams un attīstāms, lai spētu labāk sadarboties, saskaņoties. Domājot par valsts nākotni šodienas aktualitāšu gaismā, šķiet, ka arī Latvijas politikas veidotājiem nudien būtu svētīgi pastudēt šajā augstskolā.

Bet Latvijas Mūzikas akadēmijai tās svētku dienā novēlu, lai izdodas ieaust spilgtu un krāšņu simtgades gada kārtu savas Alma mater mūža audumā!