Ekselences, dāmas un kungi, godātie izstādes veidotāji un viesi!
Reformācijas 500 gadi ir notikums, kuru šogad plaši svin visā Eiropā un arī pasaulē. Man ir tas gods teikt uzrunu šai Lutera reformācijas jubilejai veltītās izstādes atklāšanā jau otrreiz. Martā tā vēra durvis Strasbūrā un tagad te, Rīgā. Un šis nav tikai skaistas draudzības žests, ka izstāde notiek divās Eiropas pilsētās, bet arī vēsturē balstīts apliecinājums abu pilsētu nozīmīgajam ieguldījumam reformācijas procesā. Izstāde ļauj pārliecināties, ka Rīga pirms 500 gadiem, atrazdamās Rietumeiropas ģeogrāfiskajā perifērija, bija avangardā kā viens no centriem Lutera ideju izplatībā un reformācijas īstenošanā.
Vienas kopīgi iecerētas un triju valstu bibliotēku apvienotiem spēkiem veidotas izstādes divas versijas ir modificētas, lai uzrunātu atšķirīgas auditorijas, toskait, lai sniegtu atklāsmes tās apmeklētājiem katras valsts atšķirīgās vēsturiskās attīstības kontekstā.
Reformācijas ierosinātie, iekustinātie procesi radīja tolaik neapzinātas un neiedomājamas sekas vairākās Latvijas kultūras un garīgās dzīves jomās. Piecsimt gadu vēstures perspektīvā šī ietekme atklājas kā patiesi nozīmīga. Šodien mums ir pamats uzdot jautājumus: Kas kopīgs reformācijai ar latviešu rakstu valodas un grāmatniecības attīstību? Kas saista Lutera ieviestās reformas ar Latviešu Dziesmu svētku tradīcijas rašanos? Kā arī: Kas kopīgs baznīcu grautiņiem Rīgā ar pilsētas pirmās bibliotēkas izveidi? Izstāde sniedz mums gan atbildes uz šiem jautājumiem, gan arī vielu plašākām pārdomām par vēstures procesus ietekmējošiem faktoriem.
Reformācija, kas neatgriezeniski sagrāva vienas kultūras vērtības, reizē kļuva par pamatu citu, jaunu radīšanai. Paplašinot tautas piekļuvi Dieva vārdam, iedibinot pamatu indivīda personiskai sarunai ar Dievu, Lutera veiktais pagrieziens pavēra ceļu tautas piekļuvei rakstītam vārdam kā tādam, kopdziedāšanai kā tādai. Reformācijas veidotie, vienkāršo sabiedrības slāņu uzrunāšanai domātie instrumenti ielika tolaik vēl nedzimušās latviešu nācijas rokās rīkus, kas tālākajā vēstures gaitā, jo īpaši tautas atmodas laikā, noderēja gan nācijas identitātes veidošanai, gan tautas saliedēšanai un bija būtiski nepieciešami arī savas valsts veidošanā. Reformācijai ir savs pavisam konkrēts pienesums Latvijas valsts tapšanā, tādēļ mēs šo izstādi varam pelnīti uzskatīt par svarīgu ieguldījumu Latvijas valsts simtgades vēsturiskā ceļa izgaismošanā.
Latvijas simt gadi tikai tagad dod kaut cik plašu perspektīvu, lai varētu tos vispusīgi izvērtēt ar laika distanci. Tadēļ šāda – ilgāka Latvijas vēstures posma – izpēte ļauj mums ieraudzīt kopsakarības un likumsakarības, kas īsā laika sprīdī nav ieraugāmas, kā arī novērtēt tās plašākā Eiropas kontekstā.
Ielūkojoties vēsturē, mums ir iespēja daudz labāk saprast gan sevi, gan šodienas procesus un, meklējot atbildes uz šodienas jautājumiem, dažkārt rast ļoti vērtīgus un pārliecinošus argumentus ilgākā vēsturē. Tādus piedāvā arī šī izstāde.
Mana dziļa pateicība izstādes veidotājiem – jo īpaši Strasbūras Nacionālās un universitātes bibliotēkas, Virtembergas Zemes bibliotēkas Štutgartē un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un darbiniekiem par auglīgo sadarbību, kas paliks dokumentēta arī izstādes katalogā!
Lai izstādei daudz zinātgribošu apmeklētāju un plaša rezonanse arī Latvijā!