Vairāku dzīvesziņas grāmatu autorei Sārai Bon Bronikai pieder vārdi: “Pasaulei ir vajadzīgi gan sapņotāji, gan darītāji, bet visvairāk pasaulei vajadzīgi sapņotāji, kas dara.”
Šis teiciens precīzi apzīmē jauniešus un jaunību kā sociālu fenomenu. Jaunībai raksturīgi lieli, pat pārdroši sapņi un arī daudz enerģijas un apņēmības tos īstenot.
Eiropas Jaunatnes gads būtu uzlūkojams kā ietvars, kas jaunajiem eiropiešiem dod iespējas izklāstīt savus sapņus, idejas, iniciatīvas - kā veidot labāku Eiropu un pasauli sev apkārt nākotnē. Bet ne tikai. Eiropas Parlaments, apstiprinot 2022.gadu kā Jaunatnes gadu, stingri iestājas par to, ka šim gadam nevajadzētu pārvērsties par labi iesaiņotu jauniešu uzklausīšanu. Ir ļoti svarīgi šo gadu veidot kopā ar jauniešiem, iedrošināt jauniešus uzņemties iniciatīvu un atbildību par savām iztektajām idejām. Turklāt mums ir jāmeklē veidi iet ārpus ierastā un ērtā “vienmēr aktīvo, uz visu gatavo” jauniešu loka un sasniegt tos, kas par šo gadu vēl pat nav dzirdējuši.
EP ietvaros kā viena no bažām izskan jautājums - vai viens gads ir pietiekams, lai kaut ko paliekošu izdarītu?
Jāpiekrīt, ka ideja par Eiropas Jaunatnes gadu parādījās salīdzinoši vēlu, tikai pagājušā gada rudenī, tāpēc sagatavošanās laiks nav bijis pietiekams. Tomēr Eiropas Parlaments aicina uz Eiropas Jauniešu gadu un tā jautājumiem neskatīties kā uz terminētu projektu. Tieši pretēji - mēs sagaidām, ka šajā gadā tiks ielikts ne viens vien pamatakmenis turpmākajām jauniešu iniciatīvām gan Eiropas, gan nacionālajā un lokālajā līmenī.
Eiropas Jauniešu gads neveidojas tukšā vietā. Eiropas Savienībā jau ilgstoši tiek īstenotas programmas, kas risina dažādas jauniešu vajadzības. Kā piemēram, viena no populārākajām ES programmām “Erasmus+”, kas veicina jauniešu mobilitāti, apmaiņas, dod iespēju izglītoties starptautiskā vidē un gūt starpkultūru pieredzi. Vai ES jauniešu garantijas iniciatīva, kas palīdz jauniešiem apgūt profesiju un atrast darbu. Savukārt, ES Jaunatnes dialogs ir platforma, kas jauniešiem un jaunatnes organizācijām paver iespējas piedalīties ES jaunatnes politikas veidošanā. Šeit jāpiemin, ka Eiropas Jaunatnes gada viena no ambīcijām ir paplašināt šo dialogu un dot iespēju jauniešiem piedalītīties citos ES politikas segmentos.
Te vietā varētu būt jautājums - vai ir kāda reāla ietekme šādai dialoga platformai? Vai jauniešiem ir izdevies kaut ko panākt?
Noteikti ir! Minēšu piemērus. 2009.gadās Eiropas jauniešu forumā dzima ideja par Eiropas jauniešu galvaspilsētu. Šobrīd tā jau ir plaši zināma ES iniciatīva. Pagājušā gadā Eiropas Jauniešu galvaspilsēta bija Klaipēda, šogad - Albānijas pilsēta Tirāna. Ceru, ka šis gads būs stimuls kādai Latvijas pilsētai pieteikties.
Kā piemērs jāmin arī Eiropas Brīvprātīgā darba programma, kuras veidošanu būtiski ietekmējuši jaunieši. Salīdzinoši jaunās programmas “Discover EU” aizsākums ir divi vācu jaunieši, kas uzrunāja savas valsts Eiropas Parlamenta deputātu.
No savas Eiropas Parlamenta deputāta ikdienas varu teikt, ka jauniešu idejas apskatām aizvien biežāk. Piemēram, pirmdien deputātu diskusijā ar Francijas prezidentūru jaunieši bija galvenā tēma, tajā skaitā apspriedām Francijas priekšlikumu izveidot Eiropas pilsonisko dienestu, kas būtu pieejams katram jaunajam eiropietim.
Nozīmīga ideju banka ir Eiropas jauniešu dienas, kas notika pagājušajā rudenī Strasbūrā, kopā pulcējot ap 5000 dalībnieku. Kā viena no vadošajām tēmām izskanēja jauniešu mentālās veselības pasliktināšanās. Šodien šis jautājums jau ir uz mūsu darba galda: tiek veikti pētījumi, notiek sarunas ar ekspertiem par risinājumiem.
Esmu pārliecināta, ka viss ir iespējams, ja vien ir patiesa interese, oriģinālas domas, pacietība tās aizstāvēt un meklēt sabiedrotos. Novēlu Latvijas jauniešiem vairāk piedalīties sabiedriskajās organizācijās, jo Latvijā salīdzinoši neliels skaits jauniešu ir sabiedrisko organizāciju biedri.
Noslēgumā pievienoju savu vīziju kopējai Latvijas Eiropas Jaunatnes gada vīzijai.
Gada aizsākums sakrīt ar nozīmīgiem sporta notikumiem. Tikko Austrālijā noslēdzās ļoti aizraujošs Grand Slam turnīrs tenisā, par kura finālu sociālie mediji joprojām ir karsti. Šobrīd mēs esam liecinieki Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kur katra diena nes jaunus pārsteigumus. Šie mani piemēri ir spilgta manifestācija cilvēka bezgalīgajam potenciālam. Spāņu tenisists Rafaels Nadāls tenisa tūrē atgriezās pēc 6 mēnešiem, pārcietīs ceļa operācijas un pārslimojis COVID, bet Austrālijas turnīra finālā piecu setu spēlē no diviem zaudētiem setiem spēja uzvarēt pasaules 2.raketi Danielu Medvedjevu. Vienā no reklāmas rullīšiem viņš runā par drosmi spert pirmo soli, jo ar to sākas ikviens ceļš uz panākumiem.
Iedvesmojoties no sportistu panākumiem, es Eiropas Jaunatnes gada vīzijai vēlos piedāvāt drosmi kā atslēgas vārdu.
Drosmi iziet no komforta zonas un darīt to, ko neviens līdz šim nav darījis. Drosmi būt oriģinālam. Drosmi kļūdīties, piecelties un iet tālāk. Drosmi būt kādreiz nesaprastam. Drosmi runāt lielas auditorijas priekšā un drosmi palikt vienam un godīgi parunāt pašam ar sevi. Drosmi uzņemties atbildību un izdarī līdz galam.
Drosmi sapņot lielus sapņus un drosmi spert pirmo soli pretī to sasniegšanai.