Godātās ekselences, šī nama saimnieki, konferences dalībnieki un viesi!
Jubileja, ko šogad svinam, ir ierakstīta UNESCO kalendārā – tas ir savdabīgs pasaules izcilāko personību saraksts, kurā iekļautie dažādu tautu un kultūru cilvēki ir spējuši ar savu devumu iziet ārpus savas dzīves laika rāmjiem un savas valsts teritorijas robežām, kļūstot par daļu no cilvēces kopējā kultūras mantojuma.
Pērn mēs svinējām divu izcilu latviešu dzejnieku – Raiņa un Aspazijas – 150. jubileju, šogad šajā pārlaicīgo, pasaules mērogā godināmo izcilību sarakstā iekļauts Janis Rozentāls – daudzpusīgs mākslinieks, kura klātbūtne Latvijas kultūrtelpā un arī kultūras kanonā ir bijusi redzama un nezūdoša jau vairāk nekā simt gadus. Tas ir apliecinājums, ka viņa māksla, būdama latviska, reizē ir arī Eiropas un pasaules kultūrai piederīga.
Izcils gleznotājs, portretists, grāmatu mākslinieks, mākslas analizētājs un mākslas dzīves aktīvs organizētājs – Janis Rozentāls ietekmējis ne tikai Latvijas un latviešu kultūras, bet arī pilsoniskās sabiedrības tapšanu. Turklāt Rozentālam bija arī laime un iespēja kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas un Somijas kultūras saišu veidotājiem un nostiprinātājiem, būvējot dziļi personisku tiltu starp divām mazām, bet garīgi tuvām nācijām.
Rozentāls pieder tai mūsdienu latviešu kultūras pamatlicēju paaudzei, kas, sava aicinājuma dzīti, viena mūža garumā ir veikuši milzīgu garīgās un profesionālās izaugsmes ceļu no tradicionālas latviešu lauku sētas vidē auguša trūcīga ganu zēna līdz starptautiski atzītai autoritātei savā mākslas jomā, tā apliecinot spēku, kāds piemīt ne tikai talantam un zinātkārei, bet arī lieliem mērķiem un neatlaidīgam darbam to sasniegšanā, visa radošā mūža garumā nemitīgi attīstot savas zināšanas un prasmes.
Rozentāls, kurš, starp citu, veidojis Annas Brigaderes Sprīdīša pirmo vizuālo tēlu – puiku ganiņa cepurē ar lāpstu pār plecu, pats ir bijis viens no tiem latviešu Sprīdīšiem, kas devies pasaulē alkās pēc jauniem apvāršņiem un zināšanām, bet pēc tam atgriezies, lai strādātu savas dzimtenes labā. Tikai esot atvērtam pasaulei, vērīgi apgūstot citu pieredzi un smeļot no tās, var attīstīt to, kas savs.
Rozentāla tapšanas un atgriešanās ceļš, kam tuvāk pievēršas arī šīs konferences tematika, savā uzstādījumā neapšaubāmi ir ļoti laikmetīga. Nacionālās identitātes veidošana un atvērtība pasaules mākslas un stilu daudzveidības iespaidiem, izglītības nozīme, darbs sabiedrībai un jaunu ideju nešana sabiedrībā, jaunu izteiksmes līdzekļu piedāvājums, dažkārt sastopot pretī neizpratni, un provinciālismu – tie ir jautājumi, kas aktuāli arī šodienas sabiedrībai. Jaņa Rozentāla jubileja ir pateicīgs iemesls par tiem runāt dažādos, tostarp akadēmiskas konferences formātos.
Novēlu konferences gaitā gūt jaunu iedvesmu Rozentāla atstātajā mākslas un personības mantojumā, kā arī stiprināt un veidot jaunus tiltus starp Latviju un Somiju, arī ceļā uz mūsu nākamajām kopīgajām valstu simtgades jubilejām!