Šonedēļ Eiropas Parlaments plenārsēdē pieņēma nostāju par Digitālā tirgus regulu, kas būs viens no centrālajiem tiesību aktiem, kas Eiropas Savienības līmenī regulēs digitālo vidi.
Mūsu mērķis ir panākt iedzīvotāju drošību digitālajā vidē, un labākus un arī izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus uzņēmumiem un radīt inovācijām labvēlīgus apstākļus.
Regula ir mērķēta uz tādiem tehnoloģiju milžiem, kā piemēram, Google, Apple, Facebook, Amazon un Booking.com. Tā noteiks, ko šie milži drīkst un ko nedrīkst darīt Eiropas Savienības vienotajā tirgū.
Regulas mērķis ir novērst negodīgu komercpraksi, ko īsteno šīs lielās digitālās platformas. Tās darbojas kā starpnieks jeb vārtzinis, proti, no vienas puses – nodrošina iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem, un no otras puses – dod iespēju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus klientiem. Faktiski šobrīd šīs platformas pašas uz saviem nosacījumiem strukturē to, kā digitālais tirgus darbojas. Tādējādi esam pilnībā atkarīgi no lielo platformu diktētajiem spēles noteikumiem.
Tā rezultāts var būt augstākas cenas par precēm un pakalpojumiem, un vienlaicīgi arī zemāka kvalitāte un mazākas izvēles iespējas. Turklāt šīs platformas nereti veido mākslīgas barjeras, lai tirgū vispār nevarētu iekļūt konkurenti.
Ilustrācijai labi der nesens piemērs no Eiropas Komisijas tiesvedības ar Google, kur šajā rudenī pirmajā instancē Google zaudēja. Komisija uzlika Google 2,42 miljardu eiro sodu par to, ka jau kopš 2008.gada Google savā meklētājā vairākās Eiropas valstīs kā pirmo meklēšanas rezultātu norādīja savu Google Shopping, ja iedzīvotāji meklēja cenu salīdzināšanas servisu. Līdzvērtīgi konkurentu cenu salīdzināšanas servisi parādījās tikai ceturtajā meklēšanas lapā, kas faktiski nozīmē pilnīgu konkurentu izspiešanu no tirgus.
Kā redzams no sprieduma pirmajā instancē, tas ir prasījis vairāk nekā desmit gadus. Dinamiskajā digitālajā tirgū tas ir krietni par lēnu, tāpēc Digitālā tirgus regula jau preventīvi ierobežos šādas negodīgas komercprakes iespējamību. Un, ja digitālā platforma neievēros noteikumus, Parlaments uzstāj, ka tam ir jāpiemēro daudz lielāki sodi, kas būtu līdz 20% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma iepriekšējā gadā.
Strādājot pie šī regulējuma Kultūras un izglītības komitejā, man bija īpaši svarīgi panākt, lai tiktu ņemtas vērā kultūras un mediju nozaru intereses. COVID pandēmija ir paātrinājusi digitālo pārveidi kultūras un mediju jomās, tādēļ arī šīm nozarēm nākas pārkārtot savus biznesa modeļus un pielāgoties interneta videi un tās nosacījumiem.
Plānots, ka jaunais Eiropas Savienības regulējums uzliks pienākumu platformām nodrošināt biznesa lietotājiem, piemēram, medijiem plašu pieeju datiem, kas attiecas uz to radīto saturu – piemēram, cik lietotāju un cik ilgi skatās šo saturu. Daudzas platformas šādus datus slēpj un izmanto šīs savas ekskluzīvās zināšanas negodīgai konkurencei.
Digitālais tirgus strauji attīstās visur un arī Latvijā strauji pieaug e-komercijas apjomi un intensitāte. Šādi taisnīgi un skaidri spēles noteikumi Eiropas digitālajā tirgū Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir ļoti svarīgi, jo tas dos mums iespēju pilnvērtīgi izmantot vienotā tirgus priekšrocības gan Latvijā, gan paplašināt klientu loku un apgūt jaunus Eiropas tirgus.