Foto: Jānis Škapars/TVNET
Lai arī novēloti iepretim straujajām mediju vides izmaiņām pēdējos gados pasaulē, taču Eiropas Komisija š.g. 3. decembrī pieņēma rīcības plānu mediju un audiovizuālā sektora atbalstam: “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē”. Šis ir pirmais Eiropas mēroga dokuments, kas piedāvā sistēmisku un ilgtermiņa pieeju Eiropas mediju vides stiprināšanā. Rīcības plāna mērķis ir palīdzēt medijiem pārvarēt grūtības, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un veidot ilgtermiņā ilgtspējīgu, daudzveidīgu un kvalitatīvu mediju vidi.
Rīcības plāns paredz iespējas mediju atbalstam vairākos Eiropas Savienības finanšu instrumentos nākamajos septiņos gados (ES Daudzgadu 2021. – 2027. budžeta ietvarā), kas ir vai būs pieejami ES līmenī un, ko administrēs Eiropas Komisija. Tāpat plāns mudina izmantot ES sniegtās iespējas un atbalstīt medijus nacionālā līmenī, par ko atbildīgas ir dalībvalstu valdības.
Mediju atbalsta sistēmas spēcināšana Latvijā
Šobrīd ir vispiemērotākais brīdis, lai nacionālā līmenī pievērstu pastiprinātu uzmanību sniegtajām iespējām no ES puses, tostarp Latvijai. Šīs ir plašas iespējas atbalstīt mediju sektoru, iekļaujot atbalstu medijiem gan Eiropas atveseļošanas nacionālajā plānā, gan plānojot atbalsta pasākumus medijiem Eiropas fondu apguves nacionālajās stratēģijās. Tuvākajos gados dalībvalstīm būs pieejams līdz šim nepieredzēti liels finansējuma apjoms no ES. Šo iespēju ir jāizmanto Latvijai!
Jau tuvākajā laikā Latvijas Kultūras ministrijai, kā atbildīgajai institūcijai par mediju politiku Latvijā, lielais izaicinājums būs panākt valdības partneru atbalstu, lai ES finanšu instrumentu apguves nacionālajos plānos tiek iestrādātas atbalsta iespējas gan medijiem, gan kultūras sektoram, ko attiecīgi piedāvā vairāki ES politikas dokumenti.
Arī ES Mediju rīcības plāns uzsver, ka, piemēram, pandēmijas pārvarēšanai paredzētajā ES Atveseļošanas un noturības mehānismā vismaz 20 % no izdevumiem būs atvēlēti digitālajai pārejai. Lēmumi, kurās jomās un kā tieši ieguldīt Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus, ir dalībvalstu valdību ziņā. Tomēr rīcības plānā Eiropas Komisija uzsver mediju nozīmi un tāpēc aicina dalībvalstis Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus ieguldīt mediju digitālajā transformācijā. Komisija norāda, ka par ieguldījumiem digitālās jomas mērķī uzskatāmi arī digitālā satura, piemēram, digitālo plašsaziņas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas veicināšanas pasākumi.
Tāpat Komisija vērš uzmanību uz lielo potenciālu mediju atbalstam no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Tā ir iespēja nacionālā līmenī būtiski palielināt Mediju atbalsta fondam pieejamo finansējumu, lai fonds kļūtu par nozīmīgu mediju vides daudzveidības un Latvijas mediju spēcināšanas instrumentu, kas papildus esošajām atbalsta programmām investē digitālajā pārejā, jaunu biznesa modeļu meklēšanā un tehnoloģiju attīstībā.
Lai šajā interneta dezinformācijas laikmetā nepazaudētu kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju saturu, dažas ES valstis jau paziņojušas, ka papildus tiešam atbalstam krīzes pārvarēšanai, tās nākamo gadu laikā būtiski investēs mediju digitālajā pārejā. Piemēram, Francija ieguldīs 377 miljonus eiro mediju digitālajā un zaļajā pārejā, savukārt Vācijas preses izdevēji saņems 220 miljonus eiro digitālajai pārejai.
Mediju politika ES līmenī
Priecē, ka beidzot arī Eiropas līmenī nostiprinājusies atziņa par nepieciešamību investēt mediju daudzveidībā, kas ir apdraudēta, jo īpaši ņemot vērā to, ka digitālajai videi un lielajām globālajām platformām pēdējos gados ir bijusi graujoša ietekme uz mediju ekonomisko dzīvotspēju.
Šajā kontekstā Eiropas Komisija rosina vairākas jaunas iniciatīvas ES līmenī, piemēram, tiks uzsākta jauna iniciatīva “NEWS” jeb “ZIŅAS”, sniedzot atbalstu ziņu mediju sektoram. Šajā iniciatīvā ietilpst izmēģinājuma ieguldījumu projekts ar privātajiem partneriem, piekļuve aizdevumiem, kurus balsta InvestEU garantija, dotācijas un pastāvīgas sadarbības platformas ar nozari izveide – Eiropas Ziņu mediju forums. Eiropas Komisija sola šajās iniciatīvās īpašu vērību pievērst vietējiem medijiem. Būtiski, ka medijiem pirmo reizi būs paredzēts iezīmēts atbalsts ES programmā “Radošā Eiropa”. Un, lai gan pieejamais finansējums nav pietiekams, tomēr tas ir pirmais solis uz kā pamata balstīt tālāko atbalsta sistēmas attīstību.
Tāpat atbalsts būs pieejams pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros. Lai palīdzētu nozarei iegūt šo atbalstu, plānots izveidot īpašu digitālo rīku, kurā tiks apkopotas medijiem pieejamās finansējuma iespējas dažādās programmās, norādījumi un palīdzība, lai pieteiktos. Liela daļa rīcības plāna darbību tiks uzsāktas jau 2021. gada pirmajos mēnešos.
Man ir liels gandarījums, ka daļa no atbalsta medijiem būs arī manis iesniegtais priekšlikums – pilotprojekts vietējo un reģionālo mediju digitālajām transformācijām ES dalībvalstīs. Tas paredz palīdzību vietējiem un reģionālajiem medijiem attīstīt digitālas tehnoloģijas, prasmes un digitālajai videi atbilstošus biznesa modeļus. Ceru, ka šis pilotprojekts, kuram pirmajā gadā plānots viens miljons eiro, parādīs savu potenciālu un tas ar laiku kļūs par daļu no ES pastāvīga atbalsta.
Vienlaicīgi ar ES Mediju rīcības plānu, kas fokusējas uz mediju finanšu atbalsta mehānismiem, Eiropas Komisija š.g. 3. decembrī pieņēma arī Eiropas demokrātijas rīcības plānu. Šajā plānā viens no trīs virzieniem ir vērsts uz mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu, uzsverot žurnālistu aizsardzību un drošību, dezinformācijas apkarošanu un lielo digitālo platformu darbības regulēšanu. Piemēram, plāns paredz pārstrādāt spēkā esošo ES prakses kodeksu dezinformācijas apkarošanas jomā, pastiprinot tiešsaistes platformām izvirzītās prasības un ieviešot stingrāku uzraudzību. Tāpat uzsvērts, ka lielajām “vārtu turētāju” platformām ir jānodrošina lielāka redzamība sabiedriski nozīmīgam saturam, neatkarīgiem medijiem. Šīs politikas iniciatīvas palīdzēs līdzsvarot un labāk strukturēt informācijas vidi internetā, tādējādi palīdzot medijiem labāk konkurēt par auditorijas uzmanību un dos iespēju gūt lielākus reklāmas ienākumus tiešsaistē.
Nobeiguma vietā
Esmu pārliecināta, ka ES Mediju rīcības plāns un tajā ietvertie finanšu atbalsta mehānismi tuvākajos gados palīdzēs stiprināt mediju brīvību un neatkarību arī Latvijā. Jau 2021. gada sākumā ir būtiski jākāpina jauda, lai mēs no Latvijas varam veiksmīgi startēt ES līmeņa konkursos. Lielas cerības lieku uz Latvijas Mediju atbalsta fondu. Manuprāt, viens no Mediju atbalsta fonda tuvākajiem uzdevumiem ir stiprināt mediju profesionāļu kapacitāti ES finanšu instrumentu apguvē. ES finansējuma iespējas ir gudri un stratēģiski jāizmanto gan par Latvijas mediju politiku atbildīgajām institūcijām, gan jo īpaši visiem medijiem Latvijā.