Latvijas vizuālās mākslas ainavā atkal atnācis Purvīša balvas pavasaris, un mēs gaidīt gaidām ieraudzīt, kas šajā ainavā mainījies, kādas jaunas krāsas, svaigas vēsmas un negaidīti skatpunkti tajā parādījušies.
Divu gadu garumā balvas žūrijas radari ir uzmanīgi sekojuši mākslas dzīves procesam, jūtīgi tverot jauno un pārsteidzošo. No vairāk nekā 130 izstādēm atlasīti 20 balvas nominanti, no kuru vidus izraudzīto astoņu finālistu darbi tagad sastopas kopīgā izstādē, iesaistoties galasacensībā un turpinot uzturēt intrigu, kurš no viņiem kļūs par starptautiskās žūrijas izvēlēto Purvīša balvas 2019 laureātu un kurš savukārt iegūs publikas favorīta titulu.
Viena laureāta vārds šogad gan ir jau zināms iepriekš, jo pirmoreiz Purvīša balva tiek piešķirta arī par mūža ieguldījumu. Kurš gan vēl labāk atbilstu Purvīša balvas pretendentiem izvirzītajam galvenajam kritērijam – svaigs, oriģināls un laikmetīgs skatījums uz mūsu pasauli – ja ne gleznotāja Džemma Skulme, kas ar savu joprojām nerimstošo un jauneklīgo radoša pirmatklājēja kaismi izcili turpina savā mākslā meklēt un atrast jaunus ceļus!
Purvīša balvas finālistu skate ļauj iepazīt gan mākslas procesa šābrīža kopīgo ainavu, gan arī atšķirīgu mākslinieku radīto individuālo pasauļu daudzveidību. Aizvien uzskatāmāk arī šajā izstādē top redzams, cik strauji mūsdienās bagātinājies mākslinieka izteiksmes līdzekļu arsenāls. Prasmīgi izmantotas, jauno tehnoloģiju un starpdisciplinārās pieejas piedāvātās jaunās izteiksmes iespējas devušas māksliniekiem instrumentus dziļākai pasaules atklāsmei, ļaujot arī skatītājiem palūkoties uz pasauli no jauniem un neredzētiem skatpunktiem. Un ne tikai paskatīties. Mainās un transformējas pats vizuālās mākslas jēdziens – līdzās redzei aizvien vairāk iesaistot arī citas maņas, bagātinot mūsu uztveri un rosinot domāšanu. Mūsdienu mākslinieks aizvien vairāk ir ne vien dzīves atspoguļotājs, bet arī aktīvs, ieinteresēts un kaismīgs pētnieks, kas iedziļinās gan aizmirstās pagātnes lappusēs, gan cenšas ietekmēt tagadnes procesus, gan arī vizionāri aicina ielūkoties nākotnes sfērās. Tas viss uzjunda arī skatītājā vēlmi domāt par laiku un pasauli, kurā dzīvojam un kuru kopīgi veidojam.
Šo pārsteidzošo un pilnasinīgo latviešu mākslas laikmetīgo ainavu mēs nevarētu ieraudzīt, ja nebūtu Purvīša balvas dibinātāja un mecenāta Jāņa Zuzāna, kurš izvēlējās ne tikai palikt pie drošām un pārbaudītām mākslas vērtībām, bet savulaik nāca ar ierosmi atbalstīt grūti prognozējamo topošās mākslas procesu. Latviešu laikmetīgajai mākslai ir paveicies iegūt mecenātu, kam ir ilgtermiņa vīzija un skats nākotnē un kurš drosmīgi atbalsta jaunus meklējumus, veicinot rosīgu mākslas dzīvi Latvijā. Un, lai arī neviens mākslinieks nerada balvu dēļ, sacensību konteksts, nenoliedzami, ir auglīgs un rosinošs.
Purvīša balvas nozīme nav pārvērtējama arī publikas izglītošanas, mākslas izpratnes veidošanas aspektā, jo mudina skatītāju iziet ārpus iesīkstējušu priekšstatu rāmjiem, iegūt jaunu izpratni gan par sevi, gan apkārtējo pasauli. Tieši šo jauno ainavu un apvāršņu atsegšanā ir Purvīša balvas galvenais spēks.
Lai mākslinieki neieslīgst rutīnā un turpina radošos meklējumus! Lai publika aug līdz ar māksliniekiem, apgūst laikmetīgās mākslas valodu un kļūst arvien gatavāka pieņemt mākslinieku piedāvātos izaicinājumus!
Paldies Purvīša balvai, kas turpina paplašināt mākslas ainavas robežas, uzturēt dinamisku mākslas dzīvi Latvijā un palīdz veidot Latvijas laikmetīgās mākslas tēlu arī plašā pasaulē!