Ikvienai mājsaimniecībai un uzņēmumam Latvijā un Eiropā sāpīgs jautājums ir pieaugošās eletroenerģijas cenas. Īstermiņa risinājumi elektrības un apkures rēķinu apmaksai primāri ir jāmeklē nacionālā līmenī un, kā mēs redzam, daudzās ES valstīs spēcīgi atbalsta mehānismi jau tiek ieviesti.
Taču arī Eiropas Savienībai ir liela loma. Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā gadskārtējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā pieteica enerģijas izcenojumu reformu. Tās mērķis būs novērst gāzes cenu diktātu uz enerģijas cenas veidošanos. Papildus tam vairāk nekā 140 miljardi eiro no enerģētikas uzņēmumu peļņas tiks novirzīti, lai mīkstinātu šoziem rekordaugsto enerģijas cenu triecienu. Vidējā termiņā šīs iniciatīvas palīdzēs mazināt elektrības un siltuma rēķinus.
Vienlaikus mums pastiprināti ir jāstrādā pie ilgtermiņa enerģētiskās drošības un noturības risinājumiem. Energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija ir daļa no atbildes.
Šodien Eiropas Parlamentā mēs nobalsojām par diviem nozīmīgiem tiesību aktiem. Pirmais ir Atjaunojamo energoresursu direktīva, kura cita starpā paredz, ka jau 2030. gadā gandrīz pusei [jeb 45%] no ES patērētās enerģijas ir jānāk no ilgstpējīgiem avotiem. Šis ir ne vien svarīgs klimatneitralitātes uzstādījums, cik arī ģeopolitiskās drošības jautājums, kas vēl vairāk stimulē valstis atteikties no nelabvēlīgu trešo valstu energoresursiem. Eiropas Savienība katru gadu par enerģijas importu maksā vairāk nekā 300 miljardus eiro.
Lai situāciju labotu, mums visiem ir jācenšas pēc iespējas vairāk taupīt energoresursus. Otrs tiesību akts, ko Eiropas Parlamentā šodien atbalstījām ir energoefektivitātes direktīva, kuras pilnveidošanā piedalījos arī es personīgi. Eiropas Savienība ir apņēmusies par 40% samazināt enerģijas patēriņu ir līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2007. gadu.
Lai šie lēmumi nepaliktu vien uz papīra, katrai dalībvalstij, arī Latvijai, ir vēl vairāk jāstimulē atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāte.
Darāmā ir daudz. Piemēram, trīs no četrām ēkām Eiropā ir energo-neefektīvas un Latvijā šis rādītājs ir vēl augstāks. Tāpēc ir jāstrādā gan pie energoefektivitātes veicināšanas, gan atjaunojamo enerģijas avotu popularizēšanas —tā, lai saules paneļus uz Latvijas māju jumtiem redzētu aizvien vairāk.
Latvijai no Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļiem ir pieejami teju 700 miljoni eiro tieši klimata prioritāšu sasniegšanai. Arī no ES daudzgadu budžeta, tostarp Eiropas Reģionālā fonda, ievērojamas naudas summas var novirzīt šiem mērķiem un tas ir jādara gudri, ja vēlamies veicināt Latvijas drošību un labklājību.