Foto: Janis Deinats
Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas deputāte Dace Melbārde atklāj, ka Eirobarometra aptauja par nozīmīgākajiem jautājumiem, kas satrauc eiropiešus, izgaismojusi sabiedrības bažas par drošības jautājumiem – tie ieņem stabilu pirmo vietu aktuālo problēmu sarakstā.
Visaptverošas drošības koncepts
Tas nozīmē, ka politiķiem ir dots skaidrs signāls, ar ko prioritāri vajadzētu nodarboties Eiropas Savienībai. Melbārde uzsver, ka signāls ir sadzirdēts un darbs norisinās: “Mēs redzam, ka pirmajā vietā Eiropā ir drošība un aizsardzība, īpaši mūsu reģiona cilvēkiem, tāpēc šobrīd Drošības un aizsardzības apakškomitejā mēs strādājam pie visaptverošas Eiropas aizsardzības politikas – Stratēģiskā kompasa spēcīgākai Eiropas Savienības drošībai un aizsardzībai ieviešanas. Tāpat ir izveidots arī Eiropas aizsardzības fonds, kura uzdevums ir panākt to, lai Eiropas Savienība būtu pilnībā pašpietiekama, tajā skaitā attiecībā uz savu militāro industriju.”
Eiropas politiķe piebilst, ka jautājumu loks ir ārkārtīgi plašs: “Iespējams, to grūti iedomāties, bet viens no jautājumiem, par ko Eiropas Savienībā diskutē, ir arī kosmosa drošība, jo šobrīd notiek virzība uz bruņošanos kosmosā, un mums ir svarīgi panākt, lai tas tiek tiesiski regulēts un arī kosmoss ir drošs.”
Prioritāte: atbalsts Ukrainai
Tomēr saprotams, ka svarīgākie darbi darāmi tepat uz zemes, jo īpaši laikā, kad Eiropā norisinās asiņains un netaisnīgs karš. “Viens no būtiskākajiem un aktuālākajiem uzdevumiem, protams, ir nepārtraukta bruņojuma un munīcijas nodrošināšana Ukrainai ilgtermiņā. Tāpēc Eiropas Savienība strādā pie kopīga militārā iepirkuma un meklē risinājumus, lai ražošana notiktu tieši Eiropā; tiek veikti lieli ieguldījumi ES aizsardzības industrijas attīstībā,” stāsta Melbārde.
Viņa uzsver, ka Eiropas Savienība jau šobrīd ļoti daudz iegulda Ukrainas stabilitātē, militārajā drošībā un ekonomiskajā atjaunošanā – kopumā pašlaik Ukrainā ieguldīti vairāk nekā 70 miljardi eiro, no tiem 15 miljardi militārai aizsardzībai. Viens no būtiskiem jautājumiem Eiropas Savienības fokusā ir militārā mobilitāte un spējas ātri reaģēt uz krīzēm, kā arī stratēģiskās infrastruktūras aizsardzība, piemēram, optiskās šķiedras kabeļu aizsardzība, kas nodrošina lielāko daļu komunikācijas tīklu.
“Mēs labi zinām, ka pastāv dažādi draudi, piemēram, Baltijas jūrā jau bijuši gadījumi, kas signalizē par dažādu diversiju iespējamību. Gluži tāpat aktuāla ir piegādes ķēžu drošība, izslēdzot vājos posmus, lai nerodas situācijas, ka nav kādu detaļu, piemēram, pusvadītāju, jo to piegāde ir saistīta ar kādu trešo valsti, kas var manipulēt ar šo atkarību,” norāda Melbārde.
Informācijas telpa: hibrīdkara kaujas lauks
Melbārde ir pārliecināta, ka no drošības viedokļa principiāli svarīgi ir izvērtēt un atrast pareizo sinerģiju Eiropas Savienības un NATO attiecībām: “NATO ir mūsu drošības garants, un lielākā daļa ES valstu ir arī alianses dalībvalstis. Tātad jāveido attiecības, kurās mēs papildinām viens otra kompetences, meklējam risinājumus, kā optimizēt sadarbību, piemēram, kiberdrošības jomā.”
No tā izriet vēl viens svarīgs punkts – informācijas telpas drošība. Nevienam nav noslēpums, ka manipulācijas ar informācijas telpu ir nozīmīga kara sastāvdaļa. Krievija apzināti pārpludina ar dezinformāciju un klajiem meliem sociālos medijus un saziņas platformas. Politiķe kā iespēju ar to cīnīties saredz īpašas partnerības veidošanu ar pētniekiem un žurnālistiem, kas specializējušies analītiskajā žurnālistikā: “Mums ir nepieciešams neatkarīgs, profesionālu faktu pārbaudītāju tīkls, kas monitorē melu izplatīšanos sabiedriskajā telpā un tos nekavējoties atspēko, izmantojot visdažādākās mediju un sociālo tīklu platformas.”
Melbārde atzīst, ka šis operatīvās melu dekonstrukcijas risinājums nevar novērst visu problēmu spektru, ir nepieciešami preventīvie darbi – piemēram, tiesiskais regulējums digitālajai telpai, kas ļautu novērst ļaunprātīgi kaitniecisku paziņojumu, naida runas vai pat digitālo diversiju īstenošanu ar mērķi radīt masu paniku, izraisīt dažādu sabiedrības grupu konfliktus, un ļaunprātīgi veicināt neuzticību valsts pārvaldei. Tāpat Eiropas Savienībā ir mērķtiecīgi jāatbalsta kvalitatīvas un uzticamas neatkarīgu mediju ekosistēmas veidošanās.
Raksts tapis sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā.
