Nozīmīga Eiropas Savienības prioritāte ir drošība digitālajā vidē. Viens no veidiem, kā to panākt, ir izstrādāt Eiropas līmeņa tiesisko regulējumu.
Šajā kontekstā ir nozīmīgs Eiropas Parlamenta balsojums šajā nedēļā par Digitālo pakalpojumu aktu, kas ir viens no iecerētā regulējuma pamatdokumentiem. Digitālo pakalpojumu akts vēršas pret nelegālo saturu un produktiem tiešsaistē, uzliek platformām pienākumus lietot algoritmus atbildīgi un sadarbībā ar neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem ierobežot dezinformāciju.
Kādus ieguvumus šis regulējums dos Latvijas iedzīvotājiem?
Digitālo pakalpojumu akts dos Latvijas iedzīvotājiem plašākas iespējas aizstāvēt sevi digitālajā vidē.
Piemēram,
- lietotāji saņems informāciju, kāpēc viņu ievietotā informācija ir izņemta vai konts bloķēts;
- tāpat iedzīvotāji tiks informēti - kāpēc viņiem tiek ieteikts kāds konkrēts saturs;
- kā arī mēs kā lietotāji uzzināsim, kas sponsorē redzamās reklāmas.
Cilvēkiem arī būs tiesības atteikties no šādiem satura un reklāmu ieteikumiem.
Mums kā dažādu platformu lietotājiem būs arī tiesības apstrīdēt platformu rīcības. Piemēram, ja lietotāja ievietotais saturs ir izdzēsts vai konts bloķēts, tiešsaistes platformām būs jānodrošina iekšēja un arī ārēja lietotāju sūdzību izskatīšana, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs. Neatkarīgi no gala lēmuma, iedzīvotājiem nebūs jāmaksā par sūdzības izskatīšanu.
Eiropas Parlamentā mēs iestājamies par to, ka iedzīvotājiem būtu jāsaņem kompensācija, ja kādas platformas rīcības dēļ tiem rastos zaudējumi.
Ļoti lielām platformām, kā Facebook, būs vēl papildus pienākumi. Piemēram, novērst iespējas, ka tās ļaunprātīgi tiek izmantotas dezinformācijas izplatīšanai. Tāpat tām būs pienākums nodrošināt pētniekiem plašu piekļuvi datiem, kurus līdz šim platformas savtīgi izmantoja sava biznesa attīstībai.
Platformām būs arī jāsniedz regulāras atskaites par regulējuma ievērošanu un jānodrošina ārējā audita veikšana.
Strādājot pie šī regulējuma, man bija svarīgi panākt, lai platformas izturas vienlīdzīgi pret visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un nodrošina komunikāciju visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Man ir prieks, ka Parlaments par to ir stingri iestājies. Tajā skaitā platformām būs jānorāda, cik daudz resursus tās velta satura moderēšanai katrā valstī un katrā valodā. Tāpat lielajām platformām saviem lietotājiem būs jāsniedz informācija attiecīgās dalībvalsts valodā. Tas nozīmēs, ka platformām būs jāiegulda līdzekļi arī mazākos tirgos, kā Latvija – nodrošinot spēju ātri reaģēt un izvērtēt vietējo kontekstu latviešu valodā.
Pēc šīs dienas balsojuma Parlaments turpinās sarunas ar dalībvalstīm, lai gala versiju varētu pieņemt vēl šā gada vidū.