“Manis vadītais Eiropas Parlamenta ziņojums ir jāskata kā ceļa karte turpmāk darāmajam, lai Kultūras mantojuma gada panākumiem un iestrādēm būtu ilgstošs turpinājums nākotnē. Pirmkārt, ziņojumā bija svarīgi izcelt kultūras mantojuma vērtības daudzpusību. Nešaubīgi kultūras mantojums ir vērtība pati par sevi, nevis tikai piedēklis citām industrijām un nozarēm. Kultūras mantojuma nozare Eiropā ir svarīgs izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks, nodarbinot aptuveni 300 tūkstoši cilvēku, savukārt 7,8 miljoni darbvietu Eiropā ir ar to netieši saistītas. Nozares aplēstais nodarbinātības palielināšanas koeficients ir izteikti augsts, apsteidzot daudzas citas nozares. Īpašs izaugsmes virzītājspēks Eiropas Savienībā ir kultūras tūrisms, jo četri no 10 tūristiem izvēlas savu galamērķi atkarībā no tā kultūras piedāvājuma,” savā uzrunā pirmdienas vakarā plenārsēdē par ziņojumu uzsvēra D. Melbārde.
Dace Melbārde vērš uzmanību, ka ziņojumā tiek uzsvērti arī kultūras mantojuma izglītības aspekti, jo kultūras mantojums bagātina izglītības procesu un saturu ar vērtībām un jaunām izglītošanās iespējām, savukārt izglītība ir nozīmīgākais līdzeklis kultūras mantojuma saglabāšanā un pārmantošanas ķēdes uzturēšanā. “Apzinoties šo sinerģiju, ir jāpaplašina Eiropas kultūras mantojuma pieejamība un sabiedrības aktīva līdzdalība tā izzināšanā un saglabāšanā, tajā skaitā īstenojot tādas ES programmas un iniciatīvas kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, Radošā Eiropa, Erasmus+, Eiropas mantojuma zīme u.c. Izglītības kontekstā viens no lieliem izaicinājumiem ir kvalificētu restaurācijas speciālistu un prasmīgu amatnieku trūkums. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt stabilu finansējumu profesionāļu sagatavošanai kultūras mantojuma jomās. Tāpat ir nepieciešams stiprināt paaudžu dialogu un meistaru un mācekļu attiecības prasmju pārmantošanai,” akcentē D. Melbārde.
Ziņojumā arī ir uzsvērta nepieciešamība izstrādāt visaptverošu Eiropas Savienības (ES) satvaru ar atbilstīgu finansējumu, lai mērķtiecīgāk apzinātu un saglabātu digitālo mantojumu, ņemot vērā tā pieaugošo nozīmi, jo sevišķi pandēmijas ietekmē. Šajā ziņojumā ir atkārtoti pausts EP aicinājums izveidot Eiropas Komisijā labāk integrētu un koordinētu pieeju Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanā, uzlabojot iekšējo sadarbību starp dažādām politikas jomām un to administrācijām. Tāpat ziņojumā tiek prasīts izveidot un atbilstošā līmenī finansēt tādu pastāvīgu platformu sadarbībai un koordinācijai kultūras mantojuma politikas jomā ES līmenī, kuras centrā būtu organizēta pilsoniskā sabiedrība.
“Esmu pārliecināta, ka šonedēļ pieņemtais Eiropas Parlamenta ziņojums kalpos par jaunu impulsu kultūras mantojuma vērtības novērtēšanai, saglabāšanai un pielietošanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Tajā skaitā, tas dos jaunas ierosmes, kā kultūras mantojums un tā saglabāšanas jomās uzkrātā pieredze un ekspertīze var dot ieguldījumu eiropeiskās dzīvesziņas stiprināšanā, Eiropas digitalizācijas un zaļā kursa prioritāšu īstenošanā, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas stimulēšanā,” debašu noslēgumā sacīja D. Melbārde.