Foto: Zane Bitere/LETA
Patlaban vērojams sava veida pagrieziena punkts ES mediju politikā. Tā iegūst aizvien izteiktāku detalizāciju. Esam vienojušies, ka medijiem nepieciešams mērķēts finanšu atbalsts un labvēlīgs regulējums, lai šajā dezinformācijas laikmetā mēs nepazaudētu kvalitatīvu un daudzveidīgu žurnālistikas saturu.
Laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam pirmo reizi ES programmā “Radošā Eiropa” ir paredzēts ES atbalsts tieši ziņu mediju nozarei. Kopējais atbalsts ir iezīmēts vismaz 75 miljonu eiro apjomā. Tāpat atbalsts mediju nozarei ir pieejams ES programmās “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa”, “Erasmus+” un citās. Domājot par Latvijas salīdzinoši nelielo mediju tirgu, es personīgi iestājos par to, lai visos konkursos tiek pievērsta uzmanība nelielo uzņēmumu un mazo tirgu vajadzībām. (Informācijai par izsludinātajiem un plānotajiem konkursiem, kā arī iespējām startēt dažādās ES programmās no šīs vasaras iespējams sekot līdzi mediju nozarei speciāli izveidotā digitālā rīkā: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/tool-funding-media#). Mums ir izdevies arī panākt, ka Latvijas valdība nacionālajā atveseļošanās plānā ir paredzējusi 2% kultūrai un medijiem. Vienlaikus uz šo plānu jāskatās plašāk, jo vismaz 20% no plāna finansējuma būs atvēlēti digitālajai pārejai. Te, piemēram, viena no iespējām ir spēcināt nozares digitālās prasmes un resursus. Tie ir pirmie nozīmīgie soļi, taču atbalsta apjoms acīmredzami patlaban nav pietiekams. Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejā vadu darbu pie ziņojuma – Eiropas Parlamenta pozīcijas, kur viens no mērķiem ir panākt medijiem pieejamā finansējuma palielināšanu vēl šajā daudzgadu budžetā. Tāpat ceru, ka izdosies panākt atbalstu un nākamajā ES daudzgadu budžetā būs jau atsevišķs Eiropas ziņu mediju atbalsta fonds ar pienācīgu finansējumu.
Ziņojumā mēs uzsveram nepieciešamību meklēt jaunus finanšu avotus, kas būtu atbilstoši 21. gadsimta prasībām. Tostarp atbilstošāka, taisnīgāka nodokļu sistēma attiecībā uz globālajām digitālajām platformām – “Facebook”, “Google”, “Amazon” un citām – nāktu par labu mediju sektoram. Aktuāls ir jautājums, vai izdosies vienoties ar ASV par principu, saskaņā ar kuru šie globālie digitālie līderi daļu nodokļu maksātu valstī, kur viņi gūst peļņu. Pateicoties EK priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska ieguldītajam darbam un enerģijai, sarunas ar ASV un citām valstīm par vienotu globālo (minimālo) uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi virzās uz priekšu. Taču šī sarežģītā tēma un tās nianses prasa ilgāku diskusiju laiku. Ir gaidāmas debates par to, vai ienākumi no šāda globālā nodokļa tiktu novirzīti arī vietējiem medijiem dalībvalstīs.
Vienlaikus jāņem vērā, ka gan “Google”, gan “Facebook” atsevišķās valstīs ir uzsākuši plašākas atbalsta programmas ziņu medijiem un medijpratības iniciatīvām. Tas, cik šīs programmas ir atklātas un vērstas uz patiesu atbalstu vai arī ir mēģinājums ietekmēt medijus, ir diskusijas vērts jautājums. Pareizāka, neitrālāka pieeja būtu, ja šo kompāniju atbalsts varētu kļūt par daļu no pieejamā finansējuma mediju fondu ietvaros. Tāpat komisija aktīvi meklē iespēju piesaistīt filantropus un citus privātus donorus; arī nacionālā līmenī kāda daļa no atbalsta medijiem varētu nākt no privātā finansējuma, ja tam tiek radīti stimulējoši priekšnosacījumi.
Kamēr radīsies skaidrība par izmaiņām globālajā pasaules nodokļu politikā, Latvijas medijiem svarīgi izmantot gan ES fondu iespējas, gan arī Latvijas Mediju atbalsta fonda finanses. Apsveicami, ka Latvijas valdība 2022. gada budžetā ir iezīmējusi finanšu palielinājumu Mediju atbalsta fondā.
Kāpēc reklāmas nauda no Latvijas uzņēmumiem nepaliek valstī?
Pandēmijas laiks mediju nozarē saasināja esošās un iezīmēja jaunas problēmas. Mēs pieredzējām, kā pandēmija vēl vairāk paātrināja digitalizāciju, auditorijas vēl straujāk pārvirzījās uz internetu un attiecīgi nostiprinājās globālās interneta platformas (“Google”, “Facebook”), savukārt mediji piedzīvoja nozīmīgu ienākumu, īpaši reklāmas, kritumu. Skaitļi runā skaidru valodu – 2020. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms nokrita par 16,4%, tas ir, līdz 68,55 miljoniem eiro. Salīdzinājumam, pirms 2008. gada krīzes reklāmas tirgus bija 138 miljoni. Faktiski – reklāmas ienākumi Latvijas medijiem ir nokrituši uz pusi. Vienlaikus uz diviem no lielajiem globālajiem spēlētājiem – “Facebook” un “Google” – aizplūduši vairāk nekā 225 miljoni eiro.
Baltijas Mediju veselības pētījuma dati rāda, ka kopējā aina ir tiešām skarba. Puse no lielākajiem Latvijas mediju uzņēmumiem pēdējos trīs gadus strādājuši ar zaudējumiem. Mēs arvien skaļāk runājam par risku, ka Latvijā un arī citur Eiropā veidosies tā saucamie ziņu tuksneši, proti, atsevišķās teritorijās vairs nebūs vietējo un reģionālo mediju, kas informē par lokālajiem notikumiem. Eiropas Komisijas veiktajā “Mediju plurālisma monitoringā 2020” Latvija jau atzīmēta to 11 valstu grupā, kurās pastāv reāls risks mediju daudzveidības samazinājumam.
Mēs skaidri redzam, ka Latvijas tirgus objektīvi ir par mazu, lai mediji Latvijā varētu izdzīvot vai attīstīties, balstoties tikai uz brīvā tirgus principiem. Mani priecē, ka Latvijas Valsts prezidents, apzinoties situācijas nopietnību, ir iesaistījies un aktualizējis jautājumu par atbalsta nepieciešamību komercmedijiem un sabiedriskajiem medijiem.
Mums ir nepieciešams gan lielāks publiskais atbalsts vietējiem medijiem, tostarp no Latvijas Mediju atbalsta fonda, kā arī regulējums šīm digitālajām platformām, lai ieviestu vienlīdzīgus spēles noteikumus visām mediju formām un veidiem. Jārod veids, kā panākt, lai globālās digitālās platformas maksā lielākus nodokļus, tādējādi lai to ienākumu daļa atgriežas nacionālo, vietējo mediju asinsritē.