Lai Eiropas Savienība kā neatkarīgu valstu alianse varētu ilgtspējīgi un stabili attīstīties, nepieciešams mazināt ekonomisko un sociālo plaisu starp dalībvalstīm un jāpanāk, ka arī izglītības, kultūras un radošie sektori tiek pienācīgi atbalstīti, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.
Pēc iepazīšanās ar šodien Eiropas Parlameta plenārsēdē prezentēto Komisijas priekšlikumu ES ekonomikas atlabšanas plānam, kas sasaista atjaunināto ES budžetu ar atgūšanās instrumentu, D. Melbārde kopumā ir gandarīta par tā apmēru un uzbūvi.
“Šodien Parlamentā prezentētais atlabšanas plāns ir motivējošs, jo papildus daudzgadu budžetam priekšlikums ietver vēl 750 miljardus eiro jaunas naudas, no kuriem 500 miljardi paredzēti kā granti. Lai arī šī summa ir daudz mazāka nekā Eiropas Parlamenta nesen pieņemtajā rezolūcijā prasītie 2 triljoni eiro, fakts, ka aizdevumi sastāda tikai trešo daļu no kopējās summas nozīmē taustāmu un drīzu atbalstu dalībvalstu ekonomikām,” uzskata D. Melbārde.
Deputāte ir pārliecināta, ka centralizēts investīciju plāns ir pareizais mehānisms kā pēc iespējas vienlīdzīgāk un efektīvāk nodrošināt ekonomisko atgūšanos visās ES valstīs. “Vērtējot kopējo situāciju Eiropā, redzam ka, Covid-19 radītā ekonomiskā ietekme ir skārusi pilnīgi visas valstis, kamēr atgūšanās jau tagad nenotiek vienlīdzīgi. Dalībvalstis ar dziļākajām kabatām ir daudz vairāk spējušas atbalstīt savas nozares un ekonomikas kopumā, līdz pat trešdaļai no IKP, kamēr virkne ekonomiski vājāko valstu var atļauties investēt minimāli. Tādējādi investīciju un izaugsmes plaisas starp dalībvalstīm pieaug. Bez ES investīciju programmas mēs varam nonākt situācijā, kur vienotā tirgus darbība ir krietni iedragāta, un ekonomiskā un sociālā plaisa starp dalībvalstīm pieaug,” tā D. Melbārde.
No otras puses D. Melbārde, kas ir Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece, uzskata, ka attiecībā uz kultūras un radošo sektoriem Komisijas piedāvātais redzējums atveseļošanās pakotnei neietver pietiekamu atbalstu. “Komisijas aprēķini parāda, ka kultūras un radošajās nozarēs ieņēmumu kritums bija viens no dziļākajiem, šī gada otrajā ceturksnī sasniedzot ap 80%. Pie tam šīs nozares arī atkopsies daudz lēnāk, nekā daudzas citas. Kopējie zaudējumi šīm nozarēm Eiropas Savienības mērogā ir mērāmi desmitos miljardu eiro. Tikmēr galvenajai ES kultūras programmai — “Radošā Eiropa” — Komisija atjauninātajā daudzgadu budžetā paredz palielināt finansējumu tikai par 1.5 miljardiem eiro salīdzinājumā ar Padomes priekšlikumu. Tādējādi programmas budžets, ja salīdzina ar Komisijas līdzšinējo priekšlikumu, pieaug par mazāku apjomu. Pie tam jāatceras, ka Eiropas Parlaments jau pirms krīzes vairākkārt ir prasījis dubultot “Radošās Eiropas” budžetu. Larī arī radošās jomas un tajās strādājošie profesionāļi varēs pretendēt uz citu tiešu un netiešu atbalstu atveseļošanās plāna ietvaros, ir vajadzīgs pārliecinošāks signāls, kas parāda, ka Eiropai kultūra ir svarīga ne tikai vārdos,” norāda D. Melbārde.
D. Melbārde arī ir piesardzīga attiecībā uz daudzgadu budžeta un atveseļošanās rīka attīstību, ņemot vērā dalībvalstu domstarpības līdz šim, taču reizē mudina apzināties kopējo atbildību. “Lai arī solidaritāte ES līmenī neapšaubāmi ir augusi, daudzas vecās problēmas un dažādie uzskati nav mainījušies. Daļa valstu jau tagad iebilst pret grantu lielo proporciju atlabšanas pakotnē. Un, kā atceramies, par daudzgadu budžetu šķēpi tika lauzti līdz pat krīzes sākumam. Ir skaidrs, ka Komisijas piedāvātā ambiciozā atveseļošanās pakotne netiks apstiprināta bez izmaiņām. Tomēr šis ir laiks dalībvalstīm parādīt, ka tās spēj runāt vienā balsī. Un reizē arī jāapzinās, ka ES kā sadarbības platformai ir jāspēj vienmērīgi attīstīties. Neviena valsts pati nevar pārvarēt šo krīzi.”