Foto: Ruslans Šuļga
Reģionālās koncertzāles ilgi cīnījās par valsts atbalstu Covid-19 pandēmijas zaudējumu segšanai. Pašlaik šajā procesā ir Liepājas teātris. Arī radošo personu iespējas saņemt palīdzību bijušas nepilnīgas un neatbilstošas viņu darbībai.
Latvijas valdības reakcija uz to, ka jāveido īpaša atbalsta programma kultūrai, bija ar zināmu laika nobīdi. Sākotnējā pozīcija bija tāda – “te ir atbalsta programmas, un mēs nevienu nozari atsevišķi īpaši neizdalīsim”. Laiks un citu valstu pieredze ļoti ātri parādīja, ka uz kultūras nozari un atbalstu radošajiem tomēr jāskatās caur specifisko prizmu, kas šai nozarei piemīt. Lai arī vēlāk, specifiska atbalsta programma kultūrai tomēr ir izstrādāta.
Jā, tai ir savas nepilnības. Viena no tām ir saistīta ar atbalstu reģioniem, kas tika risināta saistībā ar reģionālajām koncertzālēm, un tagad atkal ir jautājums par Liepājas teātri.
Ceru, ka dialogā ar valsti, teātri un pilsētu risinājums tiks atrasts. Tas, ko Covid-19 laikā nedrīkst pieļaut, tāpat kā nedrīkstēja pieļaut iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, – ka tiek pazaudētas gadu desmitiem sevi pierādījušas vērtības. Nešaubīgi, ka Liepājas teātris pie tādām pieder.
Runājot par trūkumiem atbalsta sniegšanā radošām personām, jāatzīst, ka mums ir nepietiekami pētījumi un izpratne gan sabiedrībā, gan lēmumu pieņēmējiem par to, kāds ir radošā cilvēka statuss un nodarbinātības modeļi, arī cik liels procents šo cilvēku strādā pelēkajā zonā, kādi ir viņu patiesie ieņēmumi un cik no tiem tiek veidots sociālais spilvens. Informācijas ir pārāk maz, bet Latvija šajā ziņā nav unikāla.
Tā ir problēma visā Eiropā. Nav atrodama valsts, kurā būtu ļoti veiksmīgs radošo cilvēku sociālā statusa novērtējums un precīzi atbalsta instrumenti. Tāpēc rosināju Latvijā veidot pētījumu par radošo cilvēku statusu, kas bija plānots šogad, bet pandēmijas dēļ ir pārcelts uz nākamo.
Šogad tiek pētīta Covid-19 ietekme uz radošo profesiju pārstāvjiem un kultūras organizācijām. Ceru, ka šīs pētnieciskās aktivitātes vairos izpratni un tā vainagosies labāk izstrādātos normatīvos dokumentos un finanšu instrumentos. Manuprāt, Kultūras ministrija ir ātri reaģējusi un parādījusi, ka ir gatava mobili tos precizēt un pilnveidot.
Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente