Dace Melbārde gatavos Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas pašiniciatīvas ziņojumu par Eiropas mediju vides sistēmisku stiprināšanu. “Digitalizācijai un lielajām globālajām platformām pēdējos gados ir bijusi graujoša ietekme uz mediju ekonomisko dzīvotspēju, īpaši mazākos tirgos kā Latvija. Ņemot vērā Eiropas vienoto digitālo tirgu un digitālajā vidē izzudušās valstu robežas, spēcīga mediju politika ir jāveido arī Eiropas līmenī. Tikai dalībvalstīm apvienojoties, mēs varam pieņemt tādu informācijas vides regulējumu, kas ir labvēlīgs medijiem. Diemžēl patlaban gandrīz neregulētajos digitālajos džungļos lielākās ieguvējas no mūsu vienotā digitālā tirgus ir lielās, globālās citu valstu platformas.”
D. Melbārdes ziņojums sniegs Eiropas Parlamenta redzējumu par Eiropas Komisijas 2020. gada 3. decembrī pieņemto rīcības plānu mediju un audiovizuālā sektora atbalstam: “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē”. Rīcības plāns piedāvā pirmos soļus ilgtermiņa mediju politikai Eiropas līmenī, tostarp iniciatīvas, kas paredz jaunas iespējas mediju atbalstam. D. Melbārde turpina, “Neatkarīga, spēcīga un daudzveidīga mediju vide ir mūsu demokrātiju pamats, tā nodrošina kvalitatīvu diskusiju iespējamību un sabiedrības uzraudzību pār lēmumpieņēmējiem. Mans mērķis ir panākt visaptverošas mediju politikas nostiprināšanu Eiropas līmenī, kas dos iespēju medijiem izmantot digitālās vides priekšrocības. Ja līdz šim Eiropas līmeņa regulējums un atbalsts lielā mērā attiecās uz audiovizuālo mediju formātu, nākotnē tam ir jāaptver visas mediju formas. Taču vissvarīgākais ir nodrošināt, ka Komisijas idejas nepaliek vien uz papīra, bet tiek īstenotas dzīvē.”“Eiropas līmenī nostiprinās atziņa par nepieciešamību investēt mediju daudzveidībā, kas ir apdraudēta. Daļa no atbalsta, kas medijiem plānots jaunajā ES septiņgades budžetā, ir arī manis iesniegtais priekšlikums – pilotprojekts vietējo un reģionālo mediju digitālajām transformācijām ES dalībvalstīs. Tas sniegs palīdzību vietējiem un reģionālajiem medijiem attīstīt digitālas tehnoloģijas, prasmes un digitālajai videi atbilstošus biznesa modeļus. Uzskatu, ka šim pilotprojektam, kam pirmajā gadā plānots viens miljons eiro, jākļūst par daļu no pastāvīga finansējuma, ieviešot ambiciozāku ES mediju atbalsta politiku,” akcentē D. Melbārde.
Tāpat ziņojumā plānots izvērtēt Eiropas filmu plašākas pieejamības nodrošināšanu, lai skatītāji nav piesaistīti tikai ASV globālo platformu piedāvājumam un var baudīt kvalitatīvu Eiropas kino. Tas nozīmē atbalstu Eiropas saturam un šķēršļu novēršanu, palīdzot ar tā plašāku izplatīšanu. Tostarp atbalstot inovācijas un īpaši jauno un zaļo tehnoloģiju izmantošanu, jaunos uzņēmumus un jaunos talantus visās dalībvalstīs.
Informācijai:
Eiropas Komisija savā rīcības plānā, kas vērsts uz mediju un audiovizuālās nozares atveseļošanās un pārveides atbalstu, rosina vairākas jaunas iniciatīvas. Piemēram, pēc D. Melbārdes ierosmes tiek uzsākta jauna iniciatīva “NEWS” jeb “ZIŅAS”, sniedzot atbalstu ziņu mediju sektoram. Šajā iniciatīvā ietilpst izmēģinājuma ieguldījumu projekts ar privātajiem partneriem, piekļuve aizdevumiem, kurus balsta InvestEU garantija, dotācijas un pastāvīgas sadarbības platformas ar nozari izveide – Eiropas Ziņu mediju forums. Tāpat medijiem pirmo reizi būs paredzēts iezīmēts atbalsts ES programmā “Radošā Eiropa”. Šis ir pirmais solis uz kā pamata balstīt tālāko atbalsta sistēmas attīstību, jo patlaban pieejamais finansējums ir nepietiekams.
Tāpat paredzēts izveidot īpašu digitālo rīku, kurā tiks apkopotas medijiem pieejamās finansējuma iespējas dažādās programmās, norādījumi un palīdzība, lai pieteiktos, piemēram, tādās programmās kā “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”. Līdz šim mediju nozare ir saskārusies ar šķēršļiem piekļūt šim finansējumam, tādējādi šie šķēršļi ir jānovērš.