Foto: LETA
Augstvērtīga izglītība ir viens no labākajiem ieguldījumiem. Arī Latvijā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju aptaujā par Eiropas Savienības darbības prioritātēm uzsver kvalitatīvas izglītības nepieciešamību. Laikā, kad pasauli skar dažādas pārmaiņas un ir neskaidrība par nākotni, jaunu prasmju un zināšanu nemitīga apguve ir vēl svarīgāka nekā iepriekš.
Covid-19 ir spilgti iezīmējis trūkumus izglītības modeļos un vajadzību pēc jaunām prasmēm darba tirgū. Jau pirms pandēmijas sākuma darba produktivitātes pieauguma rādītāji Eiropā bija gausi, kas vismaz daļēji izskaidrojams ar tostarp digitālo prasmju trūkumu sabiedrībā. Skatoties plašāk, izglītības jomā izaicinājumu ir daudz un, ja vēlamies Eiropu redzēt kā izglītības smagsvaru, ir vajadzīga visaptveroša pieeja.
Priekšlikums Eiropas izglītības telpai (EIT) jeb satvaram, kurā iekļauta virkne vajadzīgu iniciatīvu un nosprausti mērķi kas īstenojami dalībvalstu un ES līmenī tā, lai veicinātu izglītības pieejamību, kvalitāti un mobilitāti, ir jaunās Eiropas Komisijas viena no prioritātēm. Līdz šim visā Eiropas Savienībā ir vērojama neviendabīga, pat ļoti atšķirīga iegūtās izglītības kvalitāte visos izglītības līmeņos. Izglītības saturs ir un saglabāsies dalībvalstu kompetence, kamēr EIT ir jāskata kā centienus ES iekšienē nojaukt esošos šķēršļus un stimulēt ikvienam eiropietim pieejamu mācīšanos un prasmju apguvi visa mūža garumā.
Labāka izglītība zaļākai un digitālākai Eiropai
Izglītība ir viens no centrālajiem elementiem, kas palīdzes Eiropas Savienībai īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Mums ir vajadzīgi pētnieki un inženieri, kuri radīs jaunus būvniecības materiālus, efektīvākas baterijas elektroauto un citas inovācijas, kas paātrinās virzību uz klimatneitralitāti. Tāpat izpratne par ilgtspējīgu attīstību un zaļu dzīvesveidu jāveicina jau no sākumskolas.
Apmācību modeļu modernizēšana un digitālo prasmju uzlabošana ir viena no svarīgākajām Eiropas izglītības telpas komponentēm. Digitālās izglītības rīcības plāns ES līmenī palīdzēs risināt infrastruktūru un digitālo aprīkojumu saistītās problēmas, piemēram, skolotāju digitālo prasmju uzlabošanu. Tāpat digitālās apmācības veicināšanai ir nepieciešams pielāgot mācību saturu. Ja 20. gadsimta pieeja izglītībai bija centrēta ap standartizāciju, tad pēc-pandēmijas ēru jāraksturo personalizētai izglītībai, kura pieejama ikvienam, jebkur un visa mūža garumā.
Digitālo prasmju uzlabošana, jo sevišķi Latvijā, ir nepaciešama jau tagad. Eiropā jau pašlaik trūkst profesionāļu ar augsta līmeņa prasmēm digitālajā jomā, kas ir daļa no izskaidrojuma, kāpēc mums nav savu pasaulē atpazīstamu tehnoloģiju gigantu. Iemesli nav tālu jāmeklē, jo, piemēram, Lielbritānijā vien ir vairāk bakalaura līmeņa mākslīgā intelekta mācību programmu nekā visā Eiropas Savienībā kopumā.
Pamata digitālo prasmju trūkums ir šķērslis Eiropas ekonomikas progresam. Divi no trīs uzņēmumiem atzīst, ka darbinieku nepietiekamās digitālās prasmes bremzē investīciju pieplūdi. Patiešām, 2019. gadā tikai nedaudz vairāk kā pusei ES iedzīvotāju bija pamata digitālās prasmes. Latvijā šis rādītājs ir vēl zemāks — pamata digitālās prasmes ir tikai 43 procentiem iedzīvotāju.
Vienotas Eiropas izglītības telpas prioritāšu praktiska ieviešana Latvijā nav tikai iecere uz papīra. Latvijai ir izcila iespēja investēt digitālajā un arī zaļajā izglītībā. Atveseļošanās fonda ietvaros Latvija saņems vairāk nekā 1,8 miljardus eiro no kuriem vairāk nekā puse tiks novirzīti digitālajai transformācijai un klimata mērķu sasniegšanai. Investīcijas digitālajā izglītībā nav tikai modes lieta. Kā parādīja Igaunijas pieredze, kura digitālajos risinājumos sāka investēt jau pirms vairāk nekā divām desmitgadēm, skolu aizvēršanai nav jābūt haotiskai un mācības ir iespējams veiksmīgi turpināt arī attālināti. Šeit gan būtiski ir piebilst, ka attālinātas mācības nevar pilnībā aizstāt kvalitatīvu pedagoģisko darbu klātienē.
Augstākā izglītība Eiropā
Eiropas izglītības telpas koncepcijā būtiska vieta ir atvēlēta augstākās izglītības pārveidei un pilnveidošanai visā ES, īpaši domājot par birokrātisko šķēršļu nojaukšanu, netraucētu un vērienīgu starptautisku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā.
Viens ļoti konkrēts piemērs ir iecere par Eiropas akadēmiskā grāda izveidi, kas atvieglotu dažādu universitāšu alianšu, piemēram, Eiropas universitāšu, kopīgu grādu iegūšanu. Šāds Eiropas akadēmiskais grāds būtu fundamentāls elements, kas pavērtu iespēju studentiem visos līmeņos un visās disciplīnās izvēlēties ko, kur un kādā izglītības iestādē studēt starp savstarpējām universitāšu aliansēm jeb vienotā universitāšu tīklā. Tas nozīmē, ka augstākās izglītības iestādēm būs jāveic efektīvāka kopīgo modulāro studiju programmu īstenošana, proti, starp ES augstskolām būs jāsalāgo kredītpunktu sistēmas, kvalitātes nodrošināšanas instrumentus, kas dažādu ES valstu studentu prasmes, kompetences un kvalifikāciju padarītu saprotamu un salīdzināmu. Papildus tam, šis faktors būtiski stimulētu vienotu studiju programmas akreditāciju un kvalitātes nodrošināšanu starp universitāšu aliansēm.
Tāpat ļoti praktiska komponente Eiropas izglītības telpā jau tuvākajā nākotnē būs Eiropas studentu karte. Tās mērķis ir atvieglot studentu mobilitāti visā Eiropā. Izveidojot digitālu vienas pieturas aģentūru ar "Erasmus+" mobilās lietotnes starpniecību, studentiem būs viegli un droši pieejama visa informācija un pakalpojumi, kas viņiem vajadzīgi pirms apmaiņas programmas uzsākšanas ārvalstīs, tās laikā un pēc tās. Tas dos iespēju jebkuram ES studentam vienkāršāk izvelēties kursus, saņemt automātisku ārvalstīs iegūto kredītpunktu atzīšanu, ātrāk piekļūt tādiem pakalpojumiem kā bibliotēkas, transports, izmitināšana, kā arī viegli piekļūt informācijai par pasākumiem, ko organizē vietējās studentu apvienības.
Vienlaikus Eiropas studentu karte palīdzēs savienos dažādās universitāšu informāciju tehnoloģiju sistēmas visās "Erasmus+" programmas valstīs.
Mūžizglītība kā garants drošai nākotnei
Nemitīga prasmju un kompetenču uzlabošana garantē labākas izredzes darba tirgū un personīgajā izaugsmē. Tomēr pagājušajā gadā ES tikai divi no pieciem pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem pievērsās formālām vai neformālām mācībām pēdējo 12 mēnešu laikā.
Pasaulei un tās ekonomikai mainoties un attīstoties, privilēģija būt vienā profesijā visu mūžu būs pieejama tikai mazai un aizvien sarūkošai daļai sabiedrības. Tādējādi Eiropas izglītības telpas fokuss uz mūžizglītību, lai stiprinātu prasmju un zināšanu attīstību visiem, sākot no agrīna vecuma un visa mūža garumā, ir izteikti nepieciešams.
EIT plāns paredz ne tikai šādas izglītības pieejamības veicināšanu, bet arī atzīšanu. Vienota ES pieeja un atzīšana, tostarp no darba devēju puses, attiecībā uz tā dēvētajiem mikro apliecinājumiem jeb sertifikātiem par kursu beigšanu dotu lielāku stimulu ne tikai apmeklēt, bet arī veiksmīgi pabeigt šāda veida apmācības. It sevišķi tas ir svarīgi tiem, kas apgūst jaunas prasmes attālināti, izmantojot tiešsaistē pieejamos kursus.
Eiropas izglītības telpas izaicinājumi
Eiropas Parlaments pašlaik strādā pie sava ziņojuma par Eiropas izglītības telpas redzējumu, un no savas politiskās grupas esmu atbildīgā par šī ziņojuma virzību. Komisijas redzējums EIT ir pareizs, tomēr ne pilnvērtīgs. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ņemt vērā valstu dažādos sākumpunktus. Piemēram, ekonomiskā kapacitāte jaunajās ES valstīs ir mazāka, arī līdzekļi potenciālu iniciatīvu līdzfinansēšanai var būt ierobežoti.
Tāpat ir jāņem vērā arī demogrāfiskā situācija, ekonomikas un darbaspēka struktūra un vēl citi faktori. Līdz ar to valstīm objektīvi atšķirsies gan tempi un absolūtais laika posms, kurā tās varēs sasniegt nospraustos kvantitatīvos mērķus. Turklāt arī prioritātes var atšķirties. Mēs nedrīkstam nonākt situācijā, kur "vienota" pieeja visām dalībvalstīm nevis palīdz mazināt plaisu izglītības un pētniecības jomās Eiropas Savienībā, bet to turpina vai pat pastiprina.
Savukārt, ja runa ir par mūžizglītības veicināšanu un dažādu atstumto grupu, kā piemēram, to, kas dzīvo attālos nostūros, sasniegšanu, ir jāveicina dialogs ar iesaistītajām pusēm, it sevišķi vietējā un reģionālā līmenī. EIT nevar nospraust centrāli izvirzītus mērķus, kurus pēc tam dalībvalstīm ir jāspēj īstenot. Arī EIT paredzētais ieviešanas temps — līdz 2025. gadam — ir vairāk nekā optimistisks, ņemot vērā dažādos, tostarp loģistikas izaicinājumus. Kā esmu norādījusi, līdz šim ES līmenī pat netiek pietiekoši bieži ievākta statistika par izglītību un prasmēm, nereti valstis tiek salīdzinātas ar novecojušiem un arī atšķirīgu gadu datiem.
Nobeigumā
Latvijas ekonomiskā attīstība, konkurētspēja pasaulē un valsts ilgtspējīga izaugsme arī turpmāk būs jābalsta uz mūsu cilvēkresursu potenciālu, kā galvenais kritērijs ir un būs kvalitatīva izglītība, izcili apgūtas prasmes un iemaņas vai augstvērtīgs darbs pētniecībā. Ideja par Vienotas Eiropas izglītības telpu nebeigsies tikai ar diskusiju Eiropas Parlamentā. Tā tiks iedzīvināta pavisam drīz. Latvijas izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem ir lieliska iespēja aktīvi piedalīties šīs jaunās Vienotās Eiropas izglītības politikas programmas ieviešanā.