Līdz ar īpašās komitejas izveidi attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos Eiropas demokrātiskajos procesos, Eiropas Parlamentam būs iespēja vērsties pret naidīgi noskaņotu trešo valstu informācijas kampaņām un dezinformāciju, tādējādi arī dodot savu ieguldījumu mediju vides stiprināšanā, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.
Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece, pozitīvi vērtē īpašās komitejas izveidi, jo ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos, kā arī dezinformācija ir lielas un pieaugošas problēmas, no kurām nav pasargāta neviena valsts. “Ir apsveicami, ka Eiropas Parlamentā ir radīts fokusēts ietvars, kas pievērsīsies šīm lielajām tēmām. Kā var redzēt no nesenās pieredzes, arī lielas valstis, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā, ir cietušas no citu valstu pasākumiem, kuru mērķis ir ietekmēt sabiedrības domu. Tāpat arī ir redzams, ka Covid-19 ietvaros dažas trešās valstis ir īstenojušas dezinformācijas kampaņas Eiropā, tādējādi, pēc Eiropas Komisijas vārdiem, pandēmiju pavada “infodēmija”,” norāda D. Melbārde.
“Tas, ka lēmumā par komitejas izveidi ierakstīts, ka tās kompetencē ietver vēršanos pret naidīgi noskaņotu trešo valstu informācijas kampaņām un stratēģisko komunikāciju, kā arī ierosināt koordinētu rīcību ES līmenī, lai novērstu hibrīddraudus, dod platformu Eiropas Parlamentam meklēt un piedāvāt risinājumus, nevis tikai konstatēt jau zināmus faktus,” tā D. Melbārde.
Deputāte arī pauž gandarījumu, ka jaunizveidotā speciālā komiteja pievērsīsies botu, algoritmu un sociālo mediju lomai saistībā ar dezinformācijas amplificēšanu. “Sociālo mediju lietotāju skaits ir ievērojams, un to nozīme un ietekme ir aizvien pieaugoša. Lai arī Covid-19 laikā mēs esam redzējuši daudzus pozitīvus piemērus, kur vadošās platformas izceļ svarīgo informāciju un pat marķē maldinošu saturu, sociālie mediji ir jāskata plašāk. Piemēram, to pielietotie algoritmi, attiecībā uz kuriem ir maza vai nav nekāda caurskatāmība, nereti prioritizē apšaubāmu vai pat klaji maldinošu informāciju, kamēr svarīgas ziņas tiek pazeminātas tā vietu ranžējumā. Arī t.s. boti, kā arī personu koordinēta neautentiska rīcība ar mērķi izsēt viltus ziņas, ietekmē šos procesus. Kā arī esmu norādījusi iepriekš, ir skaidrs, ka ir nepieciešams visaptverošs ES mēroga regulējums attiecībā uz platformām, tai skaitā uz algoritmu caurskatāmību, saistībā ar reklāmas tirgu, kā arī nodokļu režīmu,” tā D. Melbārde.
D. Melbārde gan uzsver, ka cīnīties ar dezinformāciju nav iespējams bez spēcīgiem medijiem. “Kopš Covid krīzes sākumā esmu aktīvi iestājusies par ES atbalstu medijiem, jo sevišķi tādos, kas darbojas mazos tirgos kā Latvija. Spēcīgi mediji un kvalitatīva žurnālistika ir kā vakcīna pret dezinformāciju. Tikmēr novājināti mediji var radīt augsni viltus ziņu izplatībai. To saprotot, mēs nevaram runāt tikai par ierobežojumiem, bet Eiropas Parlamentam ir arī jāturpina norādīt uz attiecīgo problēmu un jāuztur spiediens uz Komisiju un Padomi, lai tiktu atrasti mērķēti pasākumi mediju vides stiprināšanai. Atjauninātā daudzgadu budžeta, kā arī atveseļošanās rīka rīcībā būs kopumā 1.85 triljoni eiro, kas ir nepieredzēts apjoms ES vēsturē. Liela daļa naudas tiek atvēlēta grantu veidā. Starp šiem milzīgajiem līdzekļiem ir iespējams rast jēgpilnu finansējumu mediju atbalstam,” uzskata D. Melbārde.Eiropas Parlamenta īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveidi atbalstīja 548 deputāti. D. Melbārde uzskata, ka šis ir spēcīgs signāls tam, ka attiecīgās problēmas ir aktuālas visur. “Fakts, ka 80% balsojušo deputātu atbalstīja šīs speciālās komitejas izveidi liecina, ka, neatkarīgi no valsts vai politiskās pārliecības, politiķi apzinās nopietnos riskus, kas saistīti ar trešo valstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos, tai skaitā izmantojot sociālos medijus.”