Foto: Jānis Deinats
Labdien, cienītie mediju un mediju vides pārstāvji!
Liels paldies biedrībai ‘Latvijas Mediju ētikas padome’ par aicinājumu piedalīties mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākumā. Vislabprātāk piedalītos diskusijā klātienē, taču šobrīd neesmu Latvijā, tāpēc priecājos par iespēju jūs uzrunāt video formātā.
Gadskārtējā mediju ētikas mēneša galvenā tēma – ‘Informatīvās telpas apdraudējumi – demokrātijas apdraudējumi’ – ļoti precīzi saskan ar aktuālajām Eiropas Savienības prioritātēm.
Septembra sākumā, savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena kā vienu no prioritātēm izvirzīja demokrātijas stiprināšanu. Jeb precīzi citējot: ‘pienācis laiks ieguldīt spēcīgākā demokrātijā’. Tāpēc līdz nākamā gada vidum Eiropas Komisija nāks klajā ar Demokrātijas aizsardzības pasākumu kopumu. Tā mērķis ir:
- aizsargāt Eiropu no ļaunprātīgas iejaukšanās,
- slēptiem ārvalstu spēku ietekmes mēģinājumiem un
- apšaubāmas izcelsmes finansējuma iepludināšanas.
Šāda iejaukšanās var skart gan politiskās partijas, gan augstskolas, gan medijus, gan nevalstiskās organizācijas, gan vēl citas jomas.
Pie konkrētiem priekšlikumiem demokrātijas aizsardzībai Eiropas Parlamentā esam strādājuši visu pagājušo gadu. Diskusijās ar kolēģiem ‘Speciālajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju’ esam panākuši, ka šī gada pavasarī Eiropas Parlamenta plenārsēdē pieņemtajā ziņojumā liela loma piešķirta medijiem un to būtiskajai nozīmei demokrātijas ekosistēmas uzturēšanā, tāpat akcentēta arī sabiedrības medijpratības nepieciešamība.
Šeit vēl varētu atgādināt, ka pagājušajā gadā, Eiropas Parlaments pieņēma manu ziņojumu, kura viens no mērķiem ir panākt Eiropas mediju telpai pieejamā finansējuma palielināšanu. Eiropas Parlamentā aicinām veidot atsevišķu Eiropas ziņu mediju atbalsta fondu ar pienācīgu finansējumu. Vienlaicīgi mēs vēršamies pie ES valstu valdībām, aicinot būtiski palielināt medijiem pieejamo atbalstu arī nacionālā līmenī.
Šis Eiropas Parlamenta ziņojums pievēršas medijiem gan kā demokrātijas sargiem, gan arī kā ekonomikas spēlētājiem, kuru ekonomiskā dzīvotspēja ir jāstiprina, jo tai tieša ietekme uz mediju kvalitāti un neatkarību. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešama visaptveroša mediju politika, kas raugās uz mediju vidi plašāk nekā iepriekšējos gados.
Kādas ir aktuālākās iniciatīvas mediju jomā ES līmenī?
Eiropas Komisija septembrī nāca klajā ar ļoti gaidīto likumdošanas priekšlikumu – Eiropas Mediju brīvības aktu. Mediju brīvības akta viens no mērķiem ir noteikt skaidru ietvaru mediju neatkarībai un izstrādāt rīkus mediju aizsardzībai, kas īpaši svarīgi dalībvalstīs, kur mediju brīvība ir apdraudēta. Piemēram, viena no prasībām, kas ietverta priekšlikumā, ir nodrošināt paredzamu un pietiekamu finansējumu sabiedriskajiem medijiem. Priekšlikums arī paredz lielāku atklātību par publiskā sektora reklāmas naudas novirzīšanu komercmedijiem. Vienlaicīgi īpaša uzmanība tiek veltīta arī redakcionālās neatkarības nodrošināšanai gan sabiedriskajos, gan komercmedijos.
Mediju brīvības akts risina arī Latvijai tik aktuālo jautājumu par ciešāku neatkarīgo Eiropas regulatoru sadarbību, lai efektīvāk varētu ierobežot Kremļa propagandas kanālus. Ņemot vērā digitālās vides lielo ietekmi uz mediju satura patēriņu, likumdošanas akts vēršas pie tiešsaistes platformām, paredzot pienākumu respektēt neatkarīgo mediju saturu, aizliedzot to patvaļīgi dzēst vai bloķēt.
No vienas puses, es ar gandarījumu secinu, ka beidzot Eiropas līmenī nostiprinās izpratne, ka arī komerciālajiem medijiem nepieciešams labvēlīgs regulējums un mērķēts finanšu atbalsts, lai šajos ģeopolitiski sarežģītajos laikos mēs nepazaudētu kvalitatīvu un daudzveidīgu žurnālistikas saturu. Piemēram, Eiropas Savienības budžetā šajā periodā pirmo reizi ir paredzēts mērķēts finansējums tieši ziņu medijiem un medijpratībai. ES programmā “Radošā Eiropa” ir paredzēts atbalsts ziņu mediju nozarei vismaz 75 miljonu eiro apmērā. Tāpat atbalsts mediju nozarei ir pieejams citās ES programmās: Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Erasmus+, Eiropas Atjaunotnes fondā un citur.
Vienlaicīgi jau tagad redzam, ka programmas “Radošā Eiropa” konkursā “Žurnālistikas partnerības”, kur kopējais konkursa finansējums ir 7,5 miljoni eiro, šogad kvalitatīvu projektu pieteikumu ir daudz reizes vairāk nekā pieejamais finansējums. Un tas ir tikai viens no vairākiem izsludinātajiem konkursiem, kur ikvienā konkursā pieprasījums no mediju vides būtiski pārsniedz pieejamos līdzekļus. Tāpēc ļoti ceru, ka Eiropas Komisijas politiskais uzstādījums, ka ir jāiegulda spēcīgākās demokrātijās, rezultēsies ar būtiskāku atbalstu mediju videi. Un Demokrātijas aizsardzības pakete ne tikai ierobežos autoritāro trešo valstu ietekmi uz mediju vidi, bet paredzēs spēcīgākus Eiropas Savienības atbalsta mehānismus medijiem kopumā.
Viens no risinājumiem, ko piedāvāju savā Kultūras komitejā gatavotajā ziņojumā, ir meklēt jaunus finanšu avotus mediju vides atbalstam, kas būtu atbilstoši 21. gadsimta prasībām. Tostarp, skatīties uz taisnīgāku nodokļu sistēmu attiecībā uz globālajām digitālajām platformām – kā Meta (Facebook), Google, Amazon un citām -, kas nāktu par labu mediju sektoram. Piedāvājam, ka daļa no risinājuma varētu būt finansējuma pārdale tieši no digitālo platformu ieņēmumiem, panākot, lai šo kompāniju ienākumu daļa atgriežas nacionālo un vietējo mediju asinsritē.
Vienlaicīgi svarīgi atcerēties, ka tieši dalībvalstis ir primāri atbildīgas par mediju politiku. Eiropas Savienība var atbalstīt sektoru un izstrādāt regulējumu, kas palīdz aizsargāt mediju neatkarību, taču pamata atbildība par mediju sektoru ir dalībvalstu rokās. Tas nozīmē, ka, lai gan mēs Eiropas Savienībā esam uzsākuši patiesi jaunu lapaspusi mediju politikas veidošanā un finanšu atbalsta mehānismu ieviešanā, tomēr pamata atbalsta veidiem ir jānāk no dalībvalstu valdībām.
Man ir prieks, ka ir sadzirdēti arī mani aicinājumi ministrijas un nozares līmenī domāt par Latvijas mediju nozares kapacitātes stiprināšanu dalībai Eiropas Savienības konkursos, kā arī starptautiskās sadarbības stiprināšanai, kas ir pamatā veiksmīgām partnerībām, startējot Eiropas fondu konkursos. Arī no savas puses ceru atkal palīdzēt ar kontaktu veidošanu. Arī nākamajā Eiropas ziņu mediju forumā labprāt atbalstīšu Latvijas mediju nozares pārstāvju dalību.
Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka mēs skaidri redzam, ka Latvijas tirgus objektīvi ir par mazu, lai daudzveidīga mediju vide Latvijā varētu attīstīties, balstoties tikai uz brīvā tirgus principiem. Ārkārtīgi sāpīgie ekonomiskie izaicinājumi, pašreizējā ģeopolitiskā situācija ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā un Latvijas tirgus nepietiekamība (proti, ekonomiskās dzīvotspējas problēmas tik mazā tirgū) skaidri norāda, ka vajadzīgs ievērojami lielāks publiskais finansējums medijiem tepat Latvijā – ‘Latvijas Mediju atbalsta fondā’.
Liels paldies žurnālistiem un visiem citiem mediju pārstāvjiem par nenovērtējamo darbu Latvijas demokrātijas un drošumspējas stiprināšanā. Ražīgas diskusijas un veiksmīgu dalību Eiropas Savienības konkursos!